Florences katedrāles nepabeigtā daļa, ko daudzi pat neievēro4

Brunelleski kupols tika pabeigts 1436. gadā, taču patiesībā tam joprojām trūks viena elementa, ko arī izstrādāja Brunelleski. Tas ir astoņstūra ēkas kupola virsotnē, kur tūristiem patīk kāpt, lai baudītu lielisku skatu uz pilsētu (pēc neilga laika stāvēšanas rindā un 463 pakāpienu pievarēšanas). Tad parādās zelta lode ar krustu augšpusē, Andrea del Verokio darbs, kuram palīdzēja viņa jaunais māceklis Leonardo Da Vinči. Tagad vienīgā trūkstošā daļa bija tambura pārsegs, kas lika uzbūvēt Baccio d'Agnolo 1506. gadā. Tajā laikā Florence bija piepildīta ar māksliniekiem, labākajiem vēsturē, piemēram, Mikelandželo Buonaroti, Leonardo Da Vinči un Rafaels Sancio: Mikelandželo, jo īpaši viņš bija pilsētas rokzvaigzne, ņemot vērā to, ka tikai divus gadus pirms viņš bija pabeidzis savu Dāvida statuju; Leonardo gleznoja savu Monu Lizu, bet Rafaels mēģināja kaut ko iemācīties, vērojot divus vecākus māksliniekus.

Baccio d’Agnolo izstrādāja lodžijai līdzīgu galeriju, kurai bija jāaptver kupola visas astoņas malas, visas izgatavotas no balta marmora, kontrastējot ar sarkano jumtu un ar daudzkrāsainu apdari apakšā. Pabeidzis pirmo no astoņām pusēm, Bakcio d’Agnolo vēlējās uzzināt, ko Florences iedzīvotāji domā par viņa darbu. Tā nebija laba ideja, jo īpaši tāpēc, ka Mikelandželo bija pilsētā un viņa viedoklis tika ļoti ņemts vērā, jo viņš tika uzskatīts par izcilāko renesanses mākslinieku. Iedomājieties, ka Mikelandželo laukumā vēro jauno Florences katedrāles rotājumu, un daudzi cilvēki gaida viņa vārdus... Beidzot viņš pakasīja savu bārdu un, tipiskā florenciešiem raksturīgā manierē, pazioņoja visiem savu viedokli, sakot: "izskatās kā būris circeņiem”.