Atskatoties uz pagātni šķiet, ka viss ir noticis pēc iepriekš nosprausta plāna, lai sasniegtu tagadējo stāvokli. Ja tā būtu, tad nākotnes paredzēšana būtu precīza zinātne. Var novērot zināmu loģiku notikumos, bet ir mirkļi, kad nejaušs notikums nosaka un radikāli maina tālāko attīstības gaitu. Apstākļi ir izveidojušies tā, ka pat niecīgākās detaļas kļūst svarīgas. Parādību var mēģināt skaidrot bifurkācijas teoriju. Lielākoties tā ir attiecināma uz matemātiskiem modeļiem, bet to var pielietot arī citās jomās un attiecināt tāpat uz vēsturi. Vienkāršs piemērs. Vai Ņūtons iedomātos par universālo gravitācijas likumu, ja viņam uz galvas neuzkristu ābols? Vēsturē ir bijuši arī citi gadījumi, kad ikdienišķas lietas ir spējušas novirzīt notikumu attīstības gaitu pa vienu no daudziem iespējamajiem scenārijiem.
Lietas, kas mainīja vēsturi9
Atvērts logs
Zinātnieki mikrobiologi atšķiras no citiem ar tīrību, jo bieži vien tiem nākas strādāt pilnīgas strerilitātes apstākļos. Aleksandrs Flemings bija izņēmums. Apkopējas vai labaratorijas palīga noalgošana prasītu papildus līdzekļus, kuru jau tāpat trūka. Viņa labaratorijā valdīja mūžīga nekartība. Viņš centās atrast līdzekļus pret baktērijām un pētījumu vajadzībām izmantoja stafilokokus, kurus audzēja uz Petri platēm. Pirms došanās brīvdienās 1928.g. Aleksandrs izdarīja divas kļūdas. Aizmirsa sterilizēt plates un atstāja atvērtu labaratorijas logu. Atgriežoties darbā viņš ieraudzīja, ka plates ir pārklātas ar pelējumu. Pirms tās vienkārši nomazgāt, Aleksandrs ievēroja, ka apkārt pēlējumam bija izteikts aplis, kurā baktērijas neauga. Tādā veidā viņš atklāja penicilīnu, pirmo antibiotiku. Viņam no pelējuma neizdevās penicilīnu iegūt ievērojamā daudzumā un nesanāca pierādīt, ka tas patiešām nogalina baktērijas. Lai arī 1934.g. penicilīna pētīšanu viņš pameta, vēlāk atradās citi pētnieki, kas pabeidza iesākto.
Skabarga acī
16.gs. par Francijas karali kļuva Henrijs II. Lai arī Francija bija katoļticīga zeme, tajā bija spēcīga protestantu kustība. No Henrija II gaidīja protestanu apsiešanu, bet viņš pats izturējās pret katoļticību ar nepatiku. Viņām nācās apspiest protestantus Francijā, bet tas netraucēja tos atbalstīt citās valstīs.
1559.g. 30. jūnijā notika liktenīgs bruņinieku turnīrs. Henrijam II cīnoties ar grāfu Montgomeriju acī iekļuva skabarga no šķēpa. Neskatoties uz ārsta pūliņiem Henrijs II mira 10.jūlijā. Troni mantoja viņa nepilngadīgais dēls, bet par īsteno valdnieci kļuva Henrija II sieva, Katerīna Mediči, pārliecināta katole. Ja ne vien tā skabarga, tad protestanti būtu nostiprinājušies un no Francijas sanāktu protestantu valsts. Kādu ietekmi tas atstātu, grūti spriest, bet mūsdienu Eiropa izskatītos pavisam savādāka.
Aizmirsts binoklis
Kad otrais Titānika oficieris Deivids Bleirs pabeidza savu dežūru viņš aizmirsa atdot sava skapīša atslēgu. Skapītī atradās binoklis, kas pēc izdzīvojošā kuģa apkalpes locekļa Freda Flīta vārdiem būtu ļāvis ieraudzīt aisbergu un novērst sadursmi. Lai arī katastrofa bija briesmīga, pēc tās drošības sistēma piedzīvoja krasas pārmaiņas. Tika noteikts, ka vietu skaitam uz kuģa esošajām glābšanās laivās jāatbilst pasažieru skaitam. Tāpat ieviesa 24 stundu radio novērošanu un izveidoja Starptautisko ledus patruļu. Papildus tam kuģu dizains piedzīvoja kardinālas izmaiņas.
Tev patiks šie raksti
skarbi bet patiesiba
