Ko nozīmē "atdod godu"? Tas nozīmē parādīt cieņu cilvēkam ar augstāku dienesta pakāpi. Ir zināms, ka dažādos laikos šo rituālu izpildīja dažādi.
Visām tautām vienmēr ir pastāvējis kāds sveicināšanās rituāls:paklanīšanās, nomešanās uz ceļiem, nokrišana ar seju pie zemes un dažādi žesti. Armijā pieņemtais militārais sveiciens - labas rokas pielikšana pie cepures naga ir radies pavisam nesen.
XVIII gs. beigās jaunākie virsnieki sveicināja vecākos, bet karavīri virsniekiem "atdeva godu", noņemot galvassegu. Civilpersonas sasveicinoties noņem galvassegu arī mūsdienās, tādējādi parādot cieņu. Šī tradīcija sākās droši vien tajos laikos, kad bruņiniekiem sava pavēlnieka priekšā vajadzēja pacelt sejsegu vai noņemt ķiveri.
Sveicienam pacelt roku, nevis noņemt cepuri - tam bija sava praktiska nozīme. Tā kā karavīriem bija jāaizdedzina muskešu degļi, viņu rokas nosmērējās ar kvēpiem. Noņemot galvassegu ar netirām rokām, varēja to sabojāt. Tapēc XVII gs. beigās "atdeva godu", vienkārši paceļot roku.
Virsnieki un karavīri, kuri nesēja zobenu, gan kājinieki, gan jātnieki "atdeva godu" - paceļot ieroci, tuvinot rokturi lūpām, tad atvirzot ieroci un uz leju. Šis sveicināšanās veids ir saistīts ar reliģiju un aizsākās viduslaikos, kad bruņinieks skūpstija zobena rokturi, jo tas simbolizēja kristiešu krustu. Vēlāk tas kļuva par zvēresta došanas rituāla sastāvdaļu. Neatkarīgi no tā ja augstāk stāvošais virsnieks, oficieris ir sieviete - karavīram, vīrietim, viņai ir jasalūtē, "jāatdod gods"!
