Laiki iet un tikumi mainās, vai arī tie paliek nemainīgi, bet nomainās dekorācijas jeb mūsu sapratne par to, kas ir pieļaujams un kas nē.
Oriģināli aligatoru ferma atradās Hotspirngsā, Arkanzasā, bet 1907. g. tā pārcēlās uz tūristu iecienītu vietu Losandželosā. Dzīvnieki tika sakrauti vilcienā un pārvesti uz jaunu vietu ar izkārtu reklāmas plakātu uz vilciena sāna.
Samaksājot 25 centus par ieejas biļeti apmeklētāji varēja atrasties starp simtiem dažādu vecumu un izmēru aligatoriem un, kā to var redzēt arī no tā laika pastkartēm, tad bērni varēja arī vizināties ar aligatoriem. Tomēr pamatā ferma darbojās, lai apgādātu filmu industriju ar nepieciešamajiem aligatoriem. Fermā audzētie aligatori ir redzami filmās "King Solomon’s Mines", "The Adventures of Kathleen", Volta Disneja "The Happiest Millionaire" un daudzās Tarzāna filmās.
Pats slavenākais bija aligators Billijs. Tas mēdza izklaidēt apmeklētājus šļūcot lejup pa kalniņiem un cīkstoties zem ūdens ar krodilu cīkstoni Džordžu Linku. Līdz 1960-tajiem gadiem Billija žokļi bija paši slavenākie, tos varēja redzēt vai katrā filmā, kur bija aligators. Billijs bija tik ļoti piejaucēts, ka viņš katru reizi automātiski atvēra žokļus, kad virs viņa galvas atradās gaļas gabals un kamera viņu filmēja. Tieši pateicoties tam, ka viņš bija tik ļoti piejaucēts, apmeklētāji varēja uz viņa arī vizināties. Aligatoru ferma atradās arī Galapagu bruņurupucis, kas tāpat vizināja apmeklētājus. Bieži vien starp bruņurupuci un aligatoru tika rīkotas sacensības, ar apmeklētājiem sēžot uz tiem.
Tajā laikā fermā bija viena no labakājam reptiļu kolekcijām pasaulē, par cik ar laiku fermai pievienojās arī dažādas čūskas un ķirzakas. Gadā to apmeklēja ap 130 000 cilvēku.
