198

 599  5

Par aizgājušiem laikiem mēdz teikt, ka zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Arī PSRS laiki nav izņēmums.

Varbūt uz austrumiem no Latvijas par to nopūšās krietni vairāk nekā Latvijā (es ceru!), bet īstenībā PSRS saistās ar mūžīgo neko, Veikalos nekā nebija un to pašu varēja nopirkt izstāvot milzīgu rindu. Grūti iztēloties, ka tualetes papīrs bija kaut kas ekskluzīvs. Desa? Visa pārdota zem letes. Piens, kefīrs? Atšķaidīts un pārdots arī zem letes. Gaļa? Biedriem vajag domāt par komunisma celšanu!

Komentāri 198

0/2000

Atkal vaimanas un pārspīlējumi. 

Veikalu apgāde bija atkarīga no pilsētas vadības, kas ko varēja un gribēja izsist cauri. Kur nebija nekā, kur bija daudz. Kolhozi tāpat - kāds priekšsēdētājs, tāds kolhozs (bagāta saimniecība vai nīkulīga miskaste). 

1. 70. gadu vidū un vēlāk desu varēja nopirkt. Bija Doktordesa par 2,20, Tējas desa par 1,60 (negaršīgāka par doktordesu), Tirgus desa. Tās no vārītajām. Pusžāvētās arī bija. Pienu, krējumu, kefīru, biezpienu pieveda un pirms veikala atvēršanas salika pie durvīm (gāju garām uz skolu. Nekad neesmu redzējusi, ka kāds būtu paņēmis kaut ko). Maize vienmēr bija svaigi cepta. Bija nopērkamas ziemeļjūru zivis (kādu šodien nav, vai ir par astronomiskām cenām. Pa lēto var nopirkt tikai piesārņoto pangasiju). Produkti bija rītos, vakarā gan mēdza būt beigušies, toties negāza ārā vecus produktus kā tagad, kad ražo ražošanas pēc un tonnām lādē izgāztuvē. Skumbrija tomātos maksāja kapeikas, nevis 2 eiro. Zilās vistas nebija nemaz tik zilas. Toties tagad ir hormonālās. Pēc pirmajiem tomātiem par 3,50 stāvēja rinda, deva pa 1 kg cilvēkam. Tad stāvēja visa ģimene 3x, kamēr beidzās tie tomāti. Jā, rindas bija, bet pie mauzoleja bija garāka nekā pie veikala. Blats mūsu ģimenei nekad nav bijis, radi ārzemēs arī ne, kaut kā izdzīvojām un ne pārāk slikti. 

Pudeles un burkas nodeva un saņēma naudu. Par alus/limonādes pudeli 12, vēlāk 20 kapeikas. Nodevi pudeli par 20 kapeikām, piemaksāji 18 un nopirki limonādi. Bija veikali, kur varēja par 2 pudelēm iemainīt limonādi un vēl 2 kapeikas izdeva. 

2. Padomju pilsonim nebija apdrukātu skrūvējamu vāciņu, bija valcējami vai plastmasas. T.i., bilde ne tuvu nav no padomju laikiem.

Studenti un jaunieši par pusvelti izbraukāja visu psrs, no tundras līdz tuksnesim. Reāli varēja paļauties, ka sastaptie cilvēki no sirds palīdzēs. Tagad, protams, visa pasaule vaļā, bet par tāda apjoma ekskursijām gada alga aiziet (ja krāj un gadu neēd).

Skolās visos lauku miestos bija dažādi interešu pulciņi par velti. Manā bērnībā puikas kartingus paši remontēja, taisīja un brauca. Par velti, ar azartu. Šodien tāds pats pulciņš maksā vairāk nekā 100 eiro mēnesī, sertificēti štrunti priekšā un pakaļā, nekādas radošās domas, nekādas sapratnes par tehnikas pamatlietām. Trulam patērētājam stūri grozīt.

Darbavietas darbinieku bērniem pionieru nometnes apmaksāja. Mēnesis Jūrmalā. Tagad 5 dienu nometne vismaz pusalgu izmaksā (pilsētas domes subsidētās nometnes tāpat ir savējiem, un citiem no malas netiek). 

Pusdienas skolā nedēļai maksāja 1,80 rbļ. (Tagad mūsu pilsētā apmaksā tikai līdz 4. klasei, tālāk maksā vecāki. Nav liela starpība.) Pirmajām 3 klasēm pēc 1. stundas bija piena glāze ar bulciņu, tad nedēļā bija 2,20 rubļi. Vaimanātāji par baisajām piena plēvēm ir stulbi. Plēvi varēja novākt un dzert. Mūsdienu pienam arī ir plēve (ja gadās īstu pienu dabūt, nevis pulveršļuru). 

Apģērbu izmēri bija nevis "vidējā temperatūra palātai" S, M, L, bet, piemēram, 40/176, t.i., platums plus auguma garums. Varēja, piemēram, 40. izmēra drēbes nopirkt 1,64 m, 1,70 m, 1,76 m augumam. T.i., īsam un garam vienāda resnuma cilvēkiem bija atšķirīgi izmēri, varēja izvēlēties savai proporcijai piemērotāko. Izvēle, protams, šodien ir plašāka, bet par to, vai kvalitatīvāka, vēl ir jautājums. Es dažus jaunības džemperīšus valkāju vēl šodien (pa māju, jo vīlēm diegi pabalējuši). 

Ar apaviem nebija spīdoši, bet ja izdevās trāpīt, varēja nopirkt čehu vai citu socvalstu apavus. Labus. (Latvijas "1. Maijs" tiešām ražoja cietus un neērtus apavus. Bet bija arī citas fabrikas.) 

Medicīna bija pieejama. Sava laika līmenī, bet arī lauku miestā feldšeris pieņēma cilvēkus un ārstēja visus no visa. Tagad ir tāda specializācija, ka neviens neko neatļausies izdarīt ārpus vadlīnijām, un pat lielā pilsētā vari nosprāgt, jo slimnīca ir privāta, tur vienkārši neņem, visur citur nenormālas rindas vai nenormālas cenas. Laba līmeņa medicīna bija gan toreiz partijas bosiem, gan tagad valdībai. Atšķirības no šodienas nav. Ā, ir. Toreiz, ja bija slikti, ielika slimnīcā. Tagad pasaka, ka kvotu nav.

Starp citu, dažas kājminamā urbja un padomju zobārstu par velti liktās plombas man stāv vēl šodien. Daudzas jauno laiku baltās ir jau 3x nomainītas. Par lielu naudu, protams.

Pensijas vecums sievietēm - 55 gadi. Tagad vismaz 63 un cels vēl. Strādā, kamēr nosprāgsti. Par kaut kādu mazbērnu pieskatīšanu vari nesapņot.

1990. gads vairs nav tipisks padomju laiks un to piesaukt ir bezjēdzīgi. Tas ir pārmaiņu laiks, bet pārmaiņu laikā vienmēr ir problēmas.

Es neesmu teikusi, ka gribu atpakaļ PSRS, bet, skatoties uz to, kas notiek Latvijas politikā, kādi likumi tiek pieņemti un kādi nodokļi izgudroti, sāku šaubīties par to. Ilūzijas par brīvību un labu dzīvi te ir tikai jauniešiem, kam nav sapratnes, cik kas maksā un cik ir jāstrādā, lai to nopelnītu. Kabatasnauda, ko var nopelnīt Maķītī, neskaitās. 

 49  1 atbildēt

Tik traki jau nu nebija,kaa sarakstiits,ja es nebuutu piedzziivojis tos laikus,tad varbuut arii lasiitu ar vallaa muti...protams nebija taada paarpilniiba,kaa tagad,bet nebija arii tik beediigi,kaa aprakstiits.

 49  1 atbildēt

Lasīt bija jautri.

Es tevis aprakstītajos gados biju visai apzinīgā vecumā. Jā bija dažas lietas, kas mūsdienās šķistu neparasti, bet kopumā - tavā rakstā, maigi izsakoties, - visi fakti ir nedaudz pārspīlēti!

Gan jau jauniešiem raksts patiks, tiem mīl lasīt pasakas.

 45  1 atbildēt
Raksts baigais fufelis. Veikali tukšāki sāka palikt tikai ap 80to gadu beigām. Līdz tam viss bija, izņemot eksotiskus izstrādājumus.
 38  1 atbildēt

nezinu par kuru laika posmu ir runa,bet ikrus ēdu ar karoti,piena produkti nebija problēma,tāpat kā gaļa.......

 29  0 atbildēt

Par drausmīgo pionieru organizāciju arī. Pionieriem tika mācīts, ka pionieris ir visiem paraugs, palīdz citiem, ir čakls, gudrs, lasa grāmatas, ir zinātkārs, palīdz veciem un nevarīgiem cilvēkiem utt. Visas labākās cilvēkam piemītošās īpašības. Nekas īpaši atšķirīgs no mūsdienu skautiem. Tikai tagadējie piesauc dievu, toreizējie Ļeņinu. Bērniem bija, pirmkārt, pienākumi. Mācīties, palīdzēt vecākiem utt.

Ja tolaik valdīja uzskats, ka "cilvēks cilvēkam draugs, biedrs un brālis" (citāts no kaut kādiem plakātiem), tad tagad "cilvēks cilvēkam vilks". Un bērniem ir tikai tiesības. 

Es ar vienu kaklautu nostaigāju visus pionieru gadus. Mazgāju, gludināju. Ja te kādam vajadzēja katru dienu jaunu, tad tā nu nebija sistēmas vaina, bet pats nejēdzi savas lietas kopt.

 22  0 atbildēt
Neesmu dzīvojis PSRS,bet nu,manuprāt,labāk lai ir biški ar deficītu,nekā kā tagad. No katra produkta pa 10 zortēm un izvēlēties vien nespēj. Pie tam kvalitāte tajā visā ir ļoti zema,salīdzinoši... Un lielāko daļu mēs izmetam vienkārši ārā,jo neizpērk. Vismaz PSRS lietderības koeficients bija 100%. Ko saražo,to apēd.
 21  1 atbildēt

Ā un vēl, Neviens mūsdienu saldējums ne tuvu nav tik garšīgs, ka vecais labais sveramais plombīrs.. Neviens pat netuvojas... Pēdējo reiz tādu saldējumu ēdu restorānā kur tā cena bija 20 eiro par 5 piciņām

 18  0 atbildēt
Pilniigi piekriitu, un tos kuri bljauj atpakalj peec PSSR laikiem, jaaved pie psihiloga.
 16  3 atbildēt

Nu bišk pārspīlēts gan.Šokolāde un končas bija pietiekami! Un piens bija ĪSTS piens! Pietika.Ja netika izlietots termiņa laikā,pārlēja burkā un pēc dažām dienām bija gardumgards rūgušpiens! Kvalitāte ēdamajam tik tiešām BIJA laba - īsta garša! Iepējams,ka kādu brīdi bišk bija indīga,kad visur uz laukiem DDT kaisīja...  ,bet laikam jau apķērās un aizliedza...Resnu cilvēku bija daudz ,daudz mazāk un nejau no bada,bet pateicoties normālai pārtikai kādu mūslaiku pārpildītajos neatrast! Tā ka beigās sanāk - tagad veikalos tāpat,kā agrāk,nekā nav!       

 8  1 atbildēt

Labi atceros tos laikus. Ja toreiz pārdevējas no konservu bundžām veidoja visādas piramīdas, tad tagad pat pa vienam preču paraugam problemātiski izlikt. Un vispār veikalu vadītāji bija paši cienījamākie ļaudis. Ja ar kādu biji pazīstams, tad visu varēja dabūt.

 6  0 atbildēt

krietni pārspīlē tik traki nebija

 7  1 atbildēt

Protams, nav tā, ka bija šo produktu pārpilnība, bet pastāvot garās rindās vairākumu tiešām varēja dabūt

 5  0 atbildēt

Nez es varbūt dzīvoju citā PSRSaaa bet man ar paiku nudien nebija problēmu, vecāki mūs baroja labi...A ja runājam par Rindām tad noteikti tādas bija, bet es domāju ja paskatās uz Nekropoles atklāšanu un vēl visādām atklāšanām tad rindas savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien

 5  0 atbildēt

Padomijas beigas no bērnības labi atminos un viennozīmīgi varu teikt, ka šodien ir daudz labāk, jau 90tajos varēja just uzlabojumus. Badā gan nebijām un sevišķi arī pamatpreču trūkumu nejutu, bet par jebkādām ekstrām gan varēja tikai sapņot. Ikdiena šķita pelēcīga. Tam, kam bija žigulītis, uz tevi skatījās no augšas. Šodien arī mazturīgais var kādu ekstru atļauties, toreiz nekādu.

Valsts ekonomika noteikti nebija tā sliktākā totalitāro valstu griezumā, bet ar brīvo tirgu noteikti nav salīdzināma. Valsts pastāvēja uz papīra - daudz ko vienkārši pierakstīja kā izpildītu. Ražošanā galveno lomu spēlēja militāri rūpnieciskais komplekss - viss labākais aizgāja armijai, vēl liela daļa saržotā vienkārši nogūla noliktavās un aizmiršanu, ražoja ražošanas pēc, lai izpildītu normu, nevis ražoja to, ko vajadzēja. Valsts ekonomika pastāvēja uz "naftas dolāriem" nevis "vareno ražošanu". Un rezultātā sabruka.

Ja krievs būtu bijis spējīgs savu plašo valsti, kur ir visi iespējamie resursi, uzcelt tādu kā Ameriku vai Eiropu, man nebūtu nekas pret palikšanu tādā savienībā un simtu gadu mums nevajadzētu ne Eiropu, ne Ameriku.

Kam padomijā bija labāk kā šodien - lašarikiem! Sociālisms vispār "nerullē". Kam man jādalās ar tiem, kas nevar vai negrib darīt lietas?

 4  0 atbildēt

Aizmirsi pierakstīt, ka mums nevienam nebija mobīlā telefona un par datoriem pat nesapņojām. Bērniem nebija citas izklaides kā bezmaksas sporta skolas, mūzikas skolas  visādi pulciņi un vasaras nometnes. Skolas brīvdienās pat praktiskos darbus bez samaksas bija obligāti jāstrādā. Tīrās šausmas, brīnos, ka esmu izdzīvojusi bez tualetes papīra. Uz pretīgajām melno un sarkano lašu ikru bļodām un lielajiem mencu, reņģu un siļķu kalniem, kas rēgojās centrāltirgū, pat tagad vairs negribētu skatīties. 

 4  0 atbildēt
Padomju laikā visu ko varēja dabūt, bet tas aizņēma laiku. Mamma vēl tagad atceras stāvēšanu rindā pēc desas. Mums bija pazīstami jūrnieki, varējām tikt pie ārzemju drēbēm, kurpēm, u.c. Ģimene regulāri brauca uz Lietuvu iepirkties - gan saimniecības preces, gan pārtiku. Tādus saldumus kā Flamingo un Nomeda pirkām kastēm.    Labāk, protams, būtu bijis, ja visu varētu nopirkt bez skraidīšanas apkārt un pazīšanās.
 4  0 atbildēt
Toties caur blatu varēja dabūt visu ko...
 4  0 atbildēt
Esmu dzimis un audzis PSRS laikos. Mācības 2skolā un mācību grāmatas bija par velti. Medicīna par velti.Dienēju PSRS armijā, ko ne reizi neesmu nožēlojis. Brīžiem uznāk nostaļğija pēc padomju laikiem.Nebija jau nemaz tik slikti kā daudzi to tagad iztēlojas. Jā- bija kaut kādas preces,ko nevarēja dabūt, bet kāds bija prieks ja kaut ko tādu izdevās nopirkt! Rindas pēc desām parādijās tikai ap 1986 gadu un ilga līdz deviņdesmito gadu sākumam.Tad vairāk stāvējām rindā pēc šņabja.Tāpēc nevajag teikt,ka padomju laikā viss bija sūdīgi. Darbs bija visiem, pensionāri badā nemira ko nevarētu teikt par tagadējiem laikiem.Tai dzīvē bija savs śarms!
 5  1 atbildēt

Ja kādam liekas, ka padomijā kkas bija pa brīvu, tad viņš maldās. Nekur, nekad, nekas nav un nebūs pa brīvu - par visu visi maksā. Ja kādam liekas, ka Rīgā sabiedriskajā skolēniem bruaciens un pusdienas skolā ir pa brīvu, viņš maldās. Savienība principā dzīvoja tikai no derīgajiem izrakteņiem - nafta un gāze - tieši tāpat, kā tagad Krievija. Jo saražot paši konkurētspējīgu preci ne tad, ne tagad nebija un nav spējīgi.

Tikai tagad esam otrā grāvī - ja tad nevienam skolniekam nebija ne mazākās nojausmas par savām tiesībām, tad tagad nevienam nav ne jausmas par pienākumiem

 3  0 atbildēt
« 1  2  3 »