Ādams Rainers - cilvēks, kurš oficiāli ir bijis gan punduris, gan gigants3

Ādams nāca pasaulē 1899. gadā Austrijas pilsētā Gracā. Nekas daudz par viņa personīgo dzīvi nav zināms, jo visi koncentrējās uz viņa auguma krasajām izmaiņām, nevis visu pārējo viņa dzīvē notiekošo.

Ādama vecāki abi bija vidēja garuma cilvēki. Kad 1914. gadā sākās I pasaules karš, Ādams pieteicās armijā. Viņš tobrīd bija vien 1,37 metrus garš. Mazā auguma dēļ ārsti viņu klasificēja kā punduri un attiecīgi tāpēc atzina par nederīgu armijas vajadzībām.

Lai gan armija viņa pieteikumu noraidīja, viņš bija apņēmies kalpot armijā. Divus gadus vēlāk viņš bija paaudzies par 5 centimetriem, tāpēc iesniedza pieteikumu vēlreiz. Arī šoreiz viņš tika noraidīts, jo tika uzskatīts par pārāk īsu.

Par punduriem pieņemts uzskatīt tos, kuru augums ir 1,47 m vai mazāks. 19 gadu vecumā Ādama augums bija 1,42 m.

Lai gan viņa augums nebija garš, Ādamam bija neparasti lielas pēdas un plaukstas. Viņa plaukstu garums esot bijis 23,9 centimetri, un, kad viņš pirmo reizi mēģināja iestāties armijā ar savu 1,37 metru augumu, viņa apavu izmērs bija 43. Kad viņš armijā mēģināja iestāties otro reizi (1,42 m), viņa apavu izmērs jau bija kardināli pieaudzis, sasniedzot 53. izmēru. Salīdzinājumam – 2,29 metrus garais basketbolists Yao Mings nēsā 51. izmēra apavus.

21 gada vecumā vairums cilvēku pārstāj augt, bet Ādamam bija tieši otrādi. Ap šo laiku viņš sāka strauji augt, 33 gadu vecumā sasniedzot 2,18 metru garumu. Komplektā ar tik straujām auguma izmaiņām nāca arī nopietnas mugurkaula problēmas.

Ātri vien Ādams nonāca ārstu redzeslokā, kuri mēģināja noskaidrot, kāpēc viņš tik strauji aug. Ārsti diagnosticēja akromegāliju, kuru izraisīja neliels audzējs noteiktā smadzeņu daļā. Audzēja dēļ Ādama ķermenis radīja krietni vairāk augšanas hormona, nekā tam normāli vajadzētu radīt. Īpaši jau pieaugušam cilvēkam.

Akromegālija - Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā.

Ārsti pieņēma lēmumu audzēju izoperēt. Risks bija liels, jo audzējs tobrīd tur atradās jau vairāk nekā 10 gadus. Operācija noritēja labi. Vairākus mēnešus pēc operācijas Ādamu vēlreiz izmērīja. Izmaiņas bija niecīgas, bet pēc mugurkaula problēmām bija redzams, ka viņš turpina augt, lai gan krietni lēnāk.

Laika gaitā viņa veselība būtiski pasliktinājās. Ādams zaudēja dzirdi un kļuva neredzīgs ar vienu aci. Pasliktinoties mugurkaula veselībai, viņš spēja būt tikai guļus.

Ādams nomira 1950. gada 4. martā. Viņš bija tikai 51 gadu vecs.