Jaunu uzplaukumu cirvis piedzīvoja IX-XI gadsimtos Ziemeļeiropā, būdams skandināvu vikingu iemīļots ierocis. Asmenis ieguva asimetrisku formu ar krasu izliekumu lejasdaļā – tā saukto bārdu. Šī forma deva lielāku efektu cirtienam no augšas.
XIII gadsimta sākumā cirvi modernizēja – pietam pievienoja dzeloni vai āķi, kātu pagarināja, lai varētu atspert pret zemi. XIV gs. beigās cirvi apvienoja ar šķēpu, radot āvu (алебарда). Krievijā populāri bija modeļi ar lejasdaļā izstieptu pusmēness formas asmeni (бердыш).