Zinātnieki apgalvo, ka sena zelta monēta pierāda, ka trešā gadsimta Romas imperators, kas ir ticis nodēvēts kā izdomāts tēls, patiešām pastāvēja.
Monēta ar Sponsiāna vārdu un viņa portretu tika atrasta pirms vairāk nekā 300 gadiem Transilvānijā, reiz tālā Romas impērijas priekšpostenī. Tika uzskatīts, ka tas ir viltojums. Tagad zinātnieki uzskata, ka zem mikroskopa redzamie skrāpējumi pierāda, ka monēta bija apgrozībā pirms 2000 gadiem.
Universitātes koledžas Londonā profesors Pols Pīrsons, kurš vadīja pētījumu, "BBC News" teica, ka ir pārsteigts par atklājumu.
"Tas, ko mēs atradām, ir imperators. Viņš bija figūra, ko uzskatīja par viltotu, un eksperti to norakstīja," viņš sacīja. "Bet mēs domājam, ka viņš bija īsts un ka viņam bija nozīme vēsturē."
Stāsta centrā esošā monēta tika atrasta 1713. gadā. Līdz 19. gadsimta vidum tika uzskatīts, ka tā bija īsta romiešu monēta, kad tā laika eksperti nolēma, ka to varētu būt izgatavojuši tā laika viltotāji. Kā galvenais iemesls tika minēts rupjais dizains.
Pēdējais trieciens nāca 1863. gadā, kad Henrijs Koens, tā laika vadošais "Bibliothèque Nationale de France" monētu eksperts ,apsvēra problēmas saistībā ar viņa romiešu monētu katalogu. Viņš teica, ka tie ir ne tikai "moderni" viltojumi, bet arī slikti izgatavoti un "smieklīgi izdomāti". Citi speciālisti piekrita, un līdz šai dienai Sponsiāns tika izslēgts no zinātniskajiem katalogiem.
Taču profesoram Pīrsonam radās aizdomas par pretējo, kad viņš ieraudzīja monētas fotogrāfijas, pētot grāmatu par Romas impērijas vēsturi. Viņš pamanīja uz tās virsmas skrāpējumus, kas, viņaprāt, radās tāpēc, ka monēta atradās apgrozībā.
Viņš sazinājās ar Hantera muzeju Glāzgovas Universitātē, kur monēta tika glabāta aizslēgta skapī kopā ar trim citām monētām no sākotnējā krājuma, un uzzināja, vai viņš varētu strādāt ar pētniekiem.
Viņi pārbaudīja visas četras monētas zem spēcīga mikroskopa un apstiprināja, ka uz monētām tiešām bija skrāpējumi, kas atbilst apgrozībā esošo monētu skrāpējumiem.
Tāpat ķīmiskā analīze parādīja, ka monētas bija apraktas zemē simtiem gadu, atbilstoši Jesperam Eriksonam, kurš ir muzeja monētu kurators un kas strādāja kopā ar profesoru Pīrsonu pie projekta.
Pētniekiem tagad ir jāatbild uz jautājumu, kas bija Sponsiāns?
Pētnieki uzskata, ka viņš bija militārais komandieris, kurš bija spiests kronēt sevi par imperatoru Romas impērijas vistālākajā un grūtāk aizsargājamajā provincē Dakijā.
Arheoloģiskie pētījumi atklāja, ka Dakija atdalījās no pārējās Romas impērijas aptuveni mūsu ēras 260. gadā. Bija pandēmija, pilsoņu karš un impērija sadrumstalojās.
Ienaidnieku ieskautais un no Romas norobežotais Sponsiāns, visticamāk, uzņēmās augstāko vadību haosa un pilsoņu kara laikā, aizsargājot Dakijas militāros un civiliedzīvotājus līdz kārtības atjaunošanai, un province tika evakuēta no 271. gada mūsu ēras līdz 275. gadam. Tā apgalvo Jespers Eriksons.
"Mūsu interpretācija ir tāda, ka viņš bija atbildīgs par kontroles saglabāšanu pār militārpersonām un civiliedzīvotājiem, jo viņi bija ielenkti un pilnībā atdalīti," viņš sacīja. "Lai provincē izveidotu funkcionējošu ekonomiku, viņi nolēma kalt paši savas monētas."
Šī teorija izskaidro, kāpēc monētas atšķiras no Romas monētām.
"Viņi, iespējams, nezināja, kas ir īstais imperators, jo bija pilsoņu karš," apgavo profesors Pīrsons. "Bet viņiem bija vajadzīgs augstākais militārais komandieris, jo nebija reālas varas no Romas. Viņš pārņēma vadību laikā, kad tā bija nepieciešama."
Kad pētnieki bija noskaidrojuši, ka monētas ir autentiskas un ka viņi bija atklājuši, viņuprāt, pazudušu Romas imperatoru, viņi par to paziņoja Brukentāla muzejam Sibiu Transilvānijā, kurā arī ir Sponsiāna monēta. Tā bija daļa no Transilvānijas Habsburgu gubernatora barona Semjuela fon Brukentāla mantojuma. Barons savas nāves brīdī pētīja monētu, un stāsts vēsta, ka pēdējais, ko viņš paspēja izdarīt, bija uzrakstīt zīmīti ar vārdu "īsts".
Brukentāla muzeja speciālisti, tāpat kā visi pārējie, monētu bija klasificējuši kā vēsturisku viltojumu. Taču viņi mainīja savas domas, kad ieraudzīja Apvienotās Karalistes pētījumu.
Atklājums ir īpaši interesants Transilvānijas un Rumānijas vēsturē, norāda Brukentāla muzeja pagaidu vadītājs Aleksandru Konstantīns Čitušs. Viņš izteicās, ka "Jo īpaši Transilvānijas un Rumānijas vēsturei, tomēr arī Eiropas vēsturei kopumā, ja šos rezultātus akceptēs zinātnieku aprindas, tie nozīmēs vēl vienas nozīmīgas vēsturiskas figūras pievienošanos mūsu vēsturē,"
