Nikolajs Nevrevs - "Prodiakons, kas pasludina ilgu mūžu tirgoņa vārda dienā" 1866. g.
Apbērēšana vai vārda diena, tāpat svinības un iemesls dzeršanai
Vasīlijs Perovs - "Ciema krustaceļš uz Lieldienām" 1861. g.
Lieldienas? Pielokamies. Ikonu tur kājām gaisā, citi vispār guļ pie baznīcas, bet mācītājs ar manāmi saguris. Tā svinēja gaišos svētkus ciematos
Eh, masveida pasaules nodzirdīšana bija jau sen sen. Tajā laikā arī puseiropa nodzirdījās. Komunisma laikā par alkaholismu bāza psihenē. (neslāvēju komunismu, bet tāds fakts bija.)
Viņš dzēra tikai divos gadījumos - kad bija iemesls un kad tā nebija.. Mūsdienās jau tas pats, ko var gribēt no tautas, kurai dzeršana ir nacionālais sporta veids. 
Par rakstu + 
Ja palasa latviešu klasiķu darbus, dzeršana arī bija cieņā. Domāju, nav pamata vainot cilvēkus, jāskata sistēma kopumā. Kādi dzīves mērķi var būt dzimtcilvēkam ar vidējo dzīves ilgumu 40 gadu, kurš bez kunga atļaujas nedrīkst pamest mājas, un kuram ar primitīviem darba rīkiem jāstrādā smags, vienmuļš darbs? Viņi nevarēja aizbraukt peļņā uz Īriju vai Vāciju, saražotais bija jādod daļā kungam, ģimene dzīvoja trūcīgi, zeme un māja piederēja kungam. Saprotams, ka cilvēki dzēra, atcerēsimies Latviju 1990. - 2000.gadā, arī bija traki, bet tagad ir labāk, jo ekonomiskais stāvoklis pamazām uzlabojas, cilvēki kļūst cerīgāki, mērķtiecīgāki, mazāk dzer un pīpo. Cilvēkam galvenais ir cerība un ticība saviem spēkiem, arī valsts un sabiedrības atbalsts, tad arī dzeršana samazinās.
https://bar.lv/kura-tauta-ir-vislielakie-dzeraji-pasaule/
krievi tikai piektie... 
