Rakstnieki rakstīja, mākslinieki zīmējā, cenzūra cenzēja un krievi 19. gs. dzēra, daudz. Bija sociālistiskā reālisma laikmets, bet arī tad šīs gleznas nerādīja, un prestižās izstādēs laikam arī neieraudzīsiet, bet vajadzētu. Var brīnīties par krievu dvēseli un apbrīnot kultūras bagātību, bet rietumniekiem var būt nesaprotama attieksme, ka, ja kāds bļauj, tad viņš ir jāklausa. Tās ir sekas gadsimtiem ilgām dzeršanas tradīcijām. Paskatieties šīs gleznas un viss kļūs skaidrs. Komunisti caru nogalinājā, bet dzeršana palika. Vara nomainījās, bet cilvēki turpināja kā iepriekš. Šķiet, vien izmainījās kopējā attiecība, bet skatoties uz šīm gleznām Jums nerodas jautājums, kāpēc agrāk tādas nav redzētas? Man pirms šo gleznu ieraudzīšanas pat prātā neienāca, ka kaut kas tāds bija, bet Krievijas impērijā 1897.g. vien 24 % cilvēku prata lasīt. Ne jau visi bija dzērāji, bet to kaut kā izvēles noklusēt, kas patiesībā ir alkoholisma pazīme un problēmas neatzīšana. Varbūt komunisti nodzirdīja, bet viņiem bija labi skolnieki
Par rakstu + 
