Sapratne par ķermeni un medicīnu gadsimtu laikā ir krietni mainījusies. Kā apliecinājums medicīnas attīstībai ir krietni garāks dzīves ilgums un dzīves kvalitātes uzlabošanās. Taču vēl ne tik sen higiēnas priekšstati bija krietni savādāki. Būtu aplami uzskatīt, ka mūsdienās nav nekas uzlabojams, bet tagad neviens nebūtu ar mieru atteikties no roku mazgāšanas vai citas elementāras higiēnas. Tāpat narkozes izmantošana arī šķiet saprātīgi, kas ir vajadzīgs operācijas laikā.
Viduslaikos uzskatīja, ka vīrietim ir divi sēklinieki, jo viens rada meitenes, bet otrs puikas
Ko tas nozīmēja realitātē? Jāsaprot, ka tad valdīja cits priekšstats, mums kļuvis par pašsaprotamu kaut ko pārbaudīt, pārliecināties par tā patiesumu, bet viduslaikos nebija arī tehnisko līdzekļu, lai to varētu izdarīt. Tāpēc arī bija kā bija. Problēma sākās, ja kāds noteikti gribēja sev dēlu, tad varēja vienkārši nocirst vienu sēklinieku, (iedomājies BEZ ANESTĒZIJAS) Citi vienkārši nosēja sev attiecīgo sēklinieku. Ko nu tur daudz vainot viduslaikus, pat filozofs Aristotelis tā domāja.
Ja tu biji rudmatis, tad tā bija droša pazīme, ka esi vampīrs vai ragana
Cilvēki ar rudiem matiem bieži nepelnīti kļūst par stereotipu upuriem, bet vēl ne tik sen cilvēki visā nopietnībā ticēja, ka tāds cilvēks var būt vampīrs vai pat ragana. Viduslaikos Malleus Maleficarum traktāta dēļ rudmaši bija pirmie kandidāti, kas nodarbojas ar maģiju. Traktāts, iespējams, ka tikai atbalstīja jau esošo uzskatu, jo pat Senie romieši cilvēku ar rudiem matiem un zilām acīm uzskatīja par strigoi, kaut ko līdzīgu vampīram. Rudmašiem patiešam ir atšķirīga tolerance pret sāpēm, bet viņi pilnīgi noteikti nav vampīri.
Slimības dēļ Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka vīriešiem ir menstruācijas, tāpat kā sievietēm
Kā gan tā varēja vispār domāt? Jo vīriešu urīnā bija asinis tāpat kā sievietēm. Tikai iemesls bijs šistosomatoze - slimība, ko izsauc saldūdenī dzīvojošs parazītisks tārps. Tam nonākot cilvēka organismā, tas inficē zarnu traktu un rada asiņošanu un sāpes urīnpūslī. Ņemot vērā cik daudz tajā laikā zināja par higiēnu un cik ļoti Ēģipte bija atkarīga no Nīlas, tad infekcija bija tik pat kā neizbēgama. Tā bija ikdienas daļa un to pat svinēja. Asins parādīšanos zēnu urīnā uzskatīja par brieduma pazīmi, līdzīgi kā sievietēm.
Roku mazgāšana ārstiem pirms operācijas nebija obligāta
Pirms 19. gs. ķirurgi un ārsti neuzskatīja roku mazgāšanu par nepieciešamu. Viņi protams, zināja par komplikācijām un infekcijām pēc operācijām, bet pie tā tika vainots slikts gaiss, kas bija atvasinājums miasmu teorijai - slikts gaiss, kas ir radies no pūstošas gaļas spēj sabojāt visu citu. Laikam slavenākais gadījums ir ASV prezidenta Džeimsa Garfilda slepkavība 1881. g. Viņu ievainoja ar divām lodēm, bet viņš mira no sarežģījumiem, jo higiēnas sapratnes kā roku mazgāšana vienkārši nebija.
Tārpi radās no sapuvušas gaļas.
Luiss Pastērs 19. gs. vidū pierādīja, ka tārpi nevar vienkārši tāpat uzrasties sapuvušā gaļā. Pirms tam uzskatīja, ka dzīvas būtnes tāpat vien var rasties no nedzīviem priekšstatiem. Peles esot radušās no lupatu vīstokļiem.
Tā vien šķiet, ka mēs nekur tālu neesam tikuši un atliek tikai rasties izdevībai, un mēs dosimies medīt rudmašus par buršanos,jo kāpēc gan vēl svaigajā gaļā ne no kā radās tārpi?
Vispār ir novērots, ka rudmatainie čaļi ir neticami agresīvi indivīdi(ne visi, bet daļa no tiem ar ko sanācis tas negods pazīties), varbūt tāpēc tāds priekšstats radies.
Es īsti nesapratu, kā tad varēja zināt kuru olu īsti šņakāt nost, lai tie puikas nebūtu? 
Jau senie ēģiptiesi ļaunuma un haosa dievu Setu vienā no viņa formām attēloja kā rudmatainu vīrieti. Un Lucifera pacani arī mēdza pieņemt rudmašu formas. Neslikts tēls,jā
Ha, kad pēdējo reizi kāds teica, lai neskatās man sejā, varbūt tas ne mana resting bitch face dēļ, bet gan matu krāsas? 
