deviņi stāvi bija gaužām prozaiiska iemesla dēļ - nebija tik garu celtņu ..
- tāpēc projektu pielāgoja 9 stāviem, papildus- diezko 12 stāvus uz paneļiem nesastutēsi ..
Ugunsdzēsēju kāpnes "vilka " vien līdz 5- 6 stāvam.. tāpēc sākot no 5)6?) stāva uz augšu, balkonos(lodžijās) bija ugunsdzēsēju lūka.. ..
----------------------------------
Tas rombiņu žogs- nebija sliktākā ideja- lēts, un gana estētisks.. krietni labāks kā pliku betona bloku žogs... pie tam ražoja milzu apjomos- tātad bija ļoti lēts...
------------------
Tas WC pods ar plauktiņu- tur VIENMĒR bija mazliet ūdens, jo nebija slīps, bet ar nelielu iedobi.. - un šļakatas - tās bija neizbēgams.. nezinu kurš sadists bija ko tādu izdomājis...
------
Mājas ar iebūvētu aukstum skapi, būvēja pat vel 90 gados.. - nemaz tik slikta lieta nebija..
---------------------
Durvis vērās uz iekšu viena iemesla dēļ- ja blakus kaimiņš arī atvēra durvis- tad otras atvērt vairs nevarēja.. -
- dubultās durvis- parādijās tad kad kāpņu laukumi palika pietiekami plati...
-------------
- paklājs- bija slāvu tradīcija, precīzāk to ievazāja aziāti... (čurkas).. kur tas bija statusa simbols.. ar skaņas izolāciju- nekāda sakara... - tāpat nepalīdzēja...
---------------------
Graņonkas dizaina autore ir, pēc nostāstiem ir Vera Muhina , bet pierādījumi nav, katrā ziņā graņonkas sāka ražot Ļeņingradā- kad tur "dizaina" daļu vadīja V.Muhina..
Starp citu- tikai pateicoties V.Muhinai mums ir saglabājies Brīvības piemineklis - viņas vārdam tobrīd bija ļoti liela nozīme ... (V.Muhina dzimusi Rīgā)
-------------
Cepures- bija vienkārši nepieciešamas- jo diez vai -40 grādos līdīsi ārā bez kažokādas cepures... un cena- nu mūsdienās laba kažokādas cepurē arī maksā daudzus simtus.. ..
pie tam ļoti praktiska lieta 🙂