oksts
okšķērnīca
ošņāsis
ambīlis
bīdelbiksis
burbākls
dundurjānis
glūšu cūka
gļemauris
kauna gaļa kramauzis
kurmkasis
kvarpucis
ķerrakaza
ķēmarausis
ķepausis
ļēļāga
ļemausis
mūjābelis
pļugausis
ruzenbiksis
siļķu kapteine
tāmarags
tiltriķis
upacieris
utukaija
vārnas cepure
dirsknābis
izdildirsis
kakucis
sūdlaiža
sūdu brālis
sūdu rausis
Zaļās muižas akā dirsējs
Latvieši savus lamuvārdus lieto maz. Vairāk lieto aizguvumus no citu tautu valodām, gan tieši, gan pastarpināti. Ja pēdējos gados novērojam lielu angļu valodas ietekmi, iepriekš to stipri ietekmēja vācu un krievu valodas, jo tām daudzus gadus Latvijā ir bijis valsts valodas statuss. Kā piemēru var minēt vācu valodas prievārdu nach, kas norāda darbības virzienu. No vāciešiem to pārņēmuši krievi, norādot darbības virzienu pilnīgi konkrēti nah**. Rakstībā arī krievi gājuši tālāk - vācieši joprojām šo prievārdu raksta visur atsevišķi no vārda, uz kuru tas attiecas, krieviem jau sapludināti kopā. Latvieši to pārņēmuši pastarpināti caur krieviem un tā lietošanu paplašinājuši savā gaumē.
Skaista mana TĒVU valodiņa 
!
Žel ka krievu un angļu lamuvardiņi dažiem tuvaki ! 
!
Stulbums. Katrs lamaajas, kaa eertaak. Es, piemeeram, shad un tad, lai neizteiktos gluzhi krieviski, saku TAH TALLAH. Ko tas noziimee? Neko buutiibaa, tas ir no Stiivena Kinga graamatas DESPERATION. Language of the dead...
Šitādus jau katrs var izdomāt. Pag, padomāšu... trakulīgs - ļembastžurka, lēns - gliemežkāja, tāds, kuram lēni pielec - ē, padomāšu... varžblenzis.
Tas ,kas te sarakstīts ir pilnīga huiņa.Nehu*a latviešiem nav šādi lamuvārdi.Un ,bļeģ, tas ir vienksŗši pi*ģēc ,ka tkal kaut kādi jobnutiji valodnieki lien ar savām pi*danūtij pseidoizglītošanas pīzdainajām atraugām pilnīgi neatbildot par savu bazāru.Joptķvaju maķ,par Spokos ,kurš it kā paredzēts jauniešiem līdz 22 gadiem ,atrodas šādas pilnīgas huiņas par lamuvārdiem latviešu valodā..Ahu*eķ..!!
Neviens lai nebrīnās, ja kāds tagad tiks nosaukts par pundurpūsli
