7. Novietot lietussargus uz lietussargu statīva ārpus mājas. Neviens to nenozags.
Japānā ir ierasts atstāt lietussargus publiskos stendos, neuztraucoties par zādzībām. Šis ieradums atspoguļo augsto uzticības un godīguma līmeni sabiedrībā. Tomēr vietās, kur personīgās mantas ir mazāk aizsargātas, vērtīgas vai nepieciešamās lietas ir prātīgi turēt pie rokas.
8. “Sumimasen” kļūst par izplatītu teicienu.
“Sumimasen”, kas nozīmē “atvainojiet” vai “es atvainojos”, ir daudzpusīgs vārds japāņu kultūrā, ko lieto dažādās situācijās, sākot no uzmanības piesaistīšanas līdz pateicības izteikšanai vai atvainošanai. Pēc dzīves Japānā šis vārds kļūst par otro dabu, bieži vien ieslīd sarunās pat valstīs, kurās nerunā japāņu valoda. Tas var radīt smieklīgas vai mulsinošas situācijas, kad vietējie iedzīvotāji nesaprot kontekstu vai valodu.
9. Aizmirst kā strīdēties: Japāna ir pārāk mierīga.
Japānas sabiedrība uzsver harmoniju un izvairīšanos no konfliktiem, bieži vien atturoties no atklātiem strīdiem vai konfrontācijām. Laika gaitā indivīdi pielāgojas šai kultūras normai, kas var likt viņiem justies neērti vai nesagatavotiem risināt tiešas konfrontācijas vai nesaskaņas citās kultūrās, kur šādas izpausmes ir biežākas.
10. Akli ticēt laika prognozei: ja tā saka, ka pulksten 14:00 nelīs, es iziešu bez lietussarga pulksten 15:00.
Japānas meteoroloģiskie dienesti ir slaveni ar savu precizitāti, veicinot uzticēšanos laika prognozēm. Cilvēki droši plāno savas dienas, pamatojoties uz prognozēm. Turpretim valstīs ar mazāk ticamām prognozēm, paļaušanās uz tām bez rezerves plāniem, piemēram, lietussarga, var radīt negaidītas neērtības.