Šo sasniegumu cena ir sabojāta vielmaiņa, matu trūkums uz galvas (man pat nav 30), ne tik laba zobu veselība, zaudētas draudzības, sabojāta nervu veselība (tā ir gandrīz atkopusies, bet nekad nebūs tik tuvu tai, kas man bija jaunībā), ļoti drūmas atmiņas par pagātni un 4+ gadi nozaudētas dzīves. Tāpēc, es ļoti cienu lietas, kas man ir un esmu par tām stipri pateicīgs.
Ja es uzreiz piedzimtu ar visu, kas man šobrīd ir, es nesaprastu nevienas lietas īsto vērtību. Kādā brīdī man nebija draugu, veselības, zināšanu, karjeras, mašīnas, sociālās dzīves, spēka, motivācijas. Es zinu, ko nozīmē dzīvot bez šīm lietām. Un es zinu, cik grūti ir sasniegt kaut vienu no šīm lietām. Tāpēc es ar visu sirdi un prātu esmu pateicīgs par katru sasniegto lietu.
Jo vairāk es nostrādāju kompānijā, jo pozitīvāk šokēts es paliku. Turklāt, par katru sasniegumu, jutos vēl labāk. Nekad nezināju, ka tā var justies.
Prieka hormoni, izrādās, ir ļoti stipri. Es paliku vēl “dzīvāks”, vēl vairāk dzīvespriecīgs. Tiešām, man nav nepieciešamas narkotikas, jo mana ikdiena ir kā prieku izraisošas vielas. Šis prāta stāvoklis man palīdzēja izbaudīt visu daudz vairāk un dzīvot dzīvi kā 4K formātā. Viss ir spilgtāks, gaišāks, pozitīvāks, labāks.
Un darba vieta nebeidza pārsteigt. Arvien vairāk atradu dažādus risinājumus, uzlaboju kompānijas rādītājus, iesāku un veiksmīgi pabeidzu projektus.
Vienu rītu ierados darbā un bez pārāk lielas nepieciešamības, man piedāvāja doties darba braucienā uz citu valsti. Piekritu. Pateica, ka visu nepieciešamo nodrošinās, takšus, naudu tēriņiem, restorānus, viesnīcu un transportu. A, un par transportu, teica, ka vēlams vilkt uzvalku, jo lidošu ar privāto lidmašīnu. Vienkārši, jo kāpēc gan nē?
Es nejokoju.
Un braucienu bija daudz.
Izbraukāju prestižākās izstādes, mums bija glaunākie banketi pasaules dārgākajās pilsētās, es tikos ar dažādiem CEO, kompāniju īpašniekiem, investoriem, miljonāriem, pazīstamām personībām. Pasākumos, tēriņi parasti bija neirobežoti, un klāt pie visa, uzņēmums deva vēl naudu tēriņiem. Mēs regulāri dodamies uz glaunākajiem restorāniem, saviesīgām izrādēm, paliekam patīkamās viesnīcās.
Es nekad nevēlējos sekojošo, bet kaut kādu iemeslu dēļ, mani biežāk ielaiž pasākumos bez rindas, man sniedz pakalpojumus lētāk vai bez maksas, mani apkalpo daudz patīkamāk, nekā pārējos; ar mani flirtē sievietes (es viņām saku, ka esmu precēts, bet tas ne vienmēr palīdz). Šie dubultstandarti man nepatīk, jo es zinu kā jūtas cilvēks, kas piedzīvo tieši pretējo.
Lidz šīm brīdim, likās, ka justies labāk vairs nav iespējams. Ar katru pasākumu jutos vēl priecīgāks, vēl dzīvāks. Man bija un ir tik daudz spēka, ka varētu negulēt naktīm (bet tomēr ne tik traki, kā jaunībā).
Nepārprotiet, mans darbs nav bez stresa. Taču mana labsajūta ir tik perfekta, ka stress darbā man neko nenodara. Es to neizjūtu. Tas pats attiecas uz maniem kolēģiem.
Un katra maza uzvara manā iekšā vēl vairāk iededzina šo varēšanas un gribēšanas liesmu. Es negribu apstāties, es gribu turpināt augt, kļūt aktīvākam, būt vēl enerģiskākam.
Ja salīdzina mani tagad un pirms pāris gadiem, mana ikdiena krasi mainījās. Visas negatīvās lietas, problēmas, krīzes, negatīvi cilvēki, naids, depresija – tā visas lietas nepastāv manā realitātē. Tas notiek tāpēc, ka pozitīvs pievelk pozitīvo. Man nav iemeslu un vajadzības atrasties vietās un būt stāvoklī, kur atrodas ne-tik priecīgi vai nelaimīgi cilvēki.
Kāpēc? Jo ar arvien labāku dzīvi, mūsu izvēle tiek darīta, nevis pamatojoties uz cenu, bet pamatojoties uz citiem faktoriem (galvenokārt, lasbsajūtu). Piem., izvēloties māju/dzīvokli, mēs izvēlamies lokāciju klusākā apkaimē. Apmeklējam nevis lētāko sporta zāli, bet gan zāli ar labu apkalpošanu, labiem treneriem, kur cilvēki skaļi nemētās hanteles, kur ir mazāk apmeklētāju. Produktus pērkam nevis lētākus, bet veselīgākus (starp citu, tas ir svarīgs faktors, lai prāts būtu asāks). Apkalpojam mašīnas pie premium dīleriem, nevis vietējos autoservisos.
Tāpēc, ka ikdienā sastapsi vairāk pozitīvu cilvēkus, Tu pats kļūsi pozitīvāks. Darbinieki šajās vietās būs daudz laipnāki, priecīgāki un novērtēs Tevi kā klientu.
Tu gribēsi izmēģināt lietas, ko dara Tava sociālā līmeņa cilvēki; piem., spēlēt golfu.
Tu būsi pavisam citā burbulī, nekā strādājošā šķira/klase (working class). Šajā vietās Tu satiksi cilvēkus, kas ir pavisam citā līmenī un dara daudz trakākas un iespaidīgākas lietas, nekā Tu. Tu iespaidosies no viņiem, uzzināsi par citu cilvēku sasniegumiem. Gribēsi izmēģināt nodarboties ar lietām, ko šādi cilvēki nodarbojas.
Šeit ir jāpiemin par augšupejošu spirāli.
Kad cilvēks izjūt uzvaras garšu, viņš apjēdzas, ka ir spējīgs sasniegt mērķus, viņam parādās enerģija un motivācija.
Šis prāta stāvoklis Tev liek justies dzīvam, taču ar pāris uzvarām nepietiek, lai justos labi visu atlikušo dzīvi. Tāpēc, cilvēks neapstājas pie izdarītā. Cilvēks grib atklāt sevi no jauna vairāk, grib uzzināt vairāk par pasauli, attīstīties un kļūt labāk.
