Ja grib gailīšus aiznest kā dāvanu kādam, tad tinam to iekš sviestpapīra. Citi papīri neder, līp klāt.
Pats tīšanas process.
Pats tīšanas process.
Pussatīta produkcija. Lai jums izdodas.
Kad biju sīkā, mēs karotēs sabērām cukuru , likām uz plīts. Kad izkusa cukurs, tad atdzesējām un laizījām ārā no karotes ;D Bieži vien arī nesagaidījam, kad būs atdzisušas un apdedzinājām mēli, bet tas netraucēja izbaudīt garšu! :D
Gribētu jums nedaudz oponēt, kad ES vāru cukurgailīšus es viņus viegli apmaisu visu vārīšanāas procesa gaitā, (to var izlasīt arī rakstā, kur tas ir piemunēts, vajag tikai lasīt uzmanīgāk.) Un nākošais, cukurs jums sacukurojās, jo sākumā JŪS ielājāt pārāk maz ūdens, par ko arī ES rakstu un brīdinu (vajag lasīt uzmanīgāk).
mmm,ņamm,labākais kas vien var būt. agrāk arī tika taisīts. laikam būs jāuztaisa atkal :)
Nereāli forši, tiešām! Man gan šķiet, ka ar piparkūku formiņām tur nekas prātīgs nesanāktu, bet kas to lai zin, būs brīvāks brīdis, varbūt pamēģināšu ap piparkūku formiņām. Un - iz bērnu dienām, kad taisījām cukurgailīšus karotēs - piepilini nedaudz citrona sulu, un būs cita garšas nianse 
Kas gan var būt labāks par mājās gatavotiem saldumiem. 
