Ieberam katliņā piecas karotes (ar kaudzīti) cukura. (Tā kā man ir trīs formītes es beru 15 karotes cukura).
Pacs bēršanas process.
Ieberam katliņā piecas karotes (ar kaudzīti) cukura. (Tā kā man ir trīs formītes es beru 15 karotes cukura).
Pacs bēršanas process.
Ielejam katliņā ūdeni, jālej tikai tik daudz, lai ūdens samitrina visu cukuru. Ja ielej par daudz tad, ir dikti ilgi jāvāra un vārīšanās procesā cukurs var pārvēsties brūna cukura klucī. Kuru va likt klāt kafijai vai tējai. Dikti garšīgi.
Tā izskatās kad ūdens ir pārklājis cukuru.
Liekam vārīties uz vidēji lielas uguns.
Karsējam.
Sāk vārīties, gaidam kad izvārīsies no katliņa ūdens un paliks cukurs. Neaizmirstam viegli maisī, ar garo karoti.
Šādi izskatās kad ūdens izvārās ārā no cukura masas. turpinam viegli maisīt.
Vāram tik ilgi, līdz cukurs sāk palikt dzintara krāsā. Tad jau var arī ņemt massu nost no plīts, bet man patīk kad massa ir tumša dzintara krāsā. Tāpēc paturam to uz uguns ilgāk, tā vairāk sāks piedegt. Vārdu sakot krāsu regulēm paši.
Vidus ceļš uz vēlamās krāsas iegūšanu.
Kad biju sīkā, mēs karotēs sabērām cukuru , likām uz plīts. Kad izkusa cukurs, tad atdzesējām un laizījām ārā no karotes ;D Bieži vien arī nesagaidījam, kad būs atdzisušas un apdedzinājām mēli, bet tas netraucēja izbaudīt garšu! :D
Gribētu jums nedaudz oponēt, kad ES vāru cukurgailīšus es viņus viegli apmaisu visu vārīšanāas procesa gaitā, (to var izlasīt arī rakstā, kur tas ir piemunēts, vajag tikai lasīt uzmanīgāk.) Un nākošais, cukurs jums sacukurojās, jo sākumā JŪS ielājāt pārāk maz ūdens, par ko arī ES rakstu un brīdinu (vajag lasīt uzmanīgāk).
mmm,ņamm,labākais kas vien var būt. agrāk arī tika taisīts. laikam būs jāuztaisa atkal :)
Nereāli forši, tiešām! Man gan šķiet, ka ar piparkūku formiņām tur nekas prātīgs nesanāktu, bet kas to lai zin, būs brīvāks brīdis, varbūt pamēģināšu ap piparkūku formiņām. Un - iz bērnu dienām, kad taisījām cukurgailīšus karotēs - piepilini nedaudz citrona sulu, un būs cita garšas nianse