Tātad - man patīk gatavot. Šorīt, ar ikrīta kafijas krūzi staigājot pa dārzu, atradu vienu kabaci, kam bija izdevies noslēpties no mammas ziemas krājumu gatavošanas. No sākuma domāju - cepšu kabaču karbonādes.
Pēc tam atcerējos nepelnīti aizmirstu recepti, kas mūsu ģimenē vienmēr ir bijusi cieņā. Nezinu no kurienes recepte ņemta, noteikti kautkur aizgūta, bet zināma jau sen. Tapa ļoti garšīgs kārtojums. Brīdinu - neveselīgi, jo vajag padaudz majonēzes, bet šai receptē bez tās nevar. Un galu galā - dzīvojam vienreiz, pa retam jau var atļauties arī ne tik veselīgi uzēst.
Ja garšo kabači, tomāti, un nav iebildumu pret ķiplokiem - silti iesaku pamēģināt.
P.S. - viens no veidiem, kā savas ģimenes vīriešiem iebarot kabačus.
Man nav kopīgās bildes ar visām sastāvdaļām, smuki nobildētām uz galda, bet uzskaitīšu:
1 vidēja lieluma kabacis
tomāti - grūti pateikt cik, nesvēru, bet nu kādi 10 mazi līdz vidēji tomāti
paciņa majonēzes - kāda - gaumes lieta, es lietoju provansas un salātu - man bija divas puspaciņas
ķiploks - 5 daiviņas
sāls, pipari, garšīgāk ar 5 piparu maisījumu
olīveļļa, bet noteikti var izmantot arī augu eļļu
Papildus - vai nu panna, vai nu cepešpanna, un/vai cepešplīts grilla reste, un cepampapīrs. Kabačus var apcept uz pannas, bet man ļoti nepatīk, jo tiem ir nelāga tendence sasūkt sevī eļļu. Tāpēc es izklāju cepešpannu un grilla resti ar cepampapīru, un liku cepeškrāsnī, izmantojot praktiski tikai 2 ēdamkarotes olīveļļas, ar ko apslacīju kabaču ripiņas.
