Neviens nav pasargāts no nelaimes gadījumiem, pēkšņas nāves vai slimības. Tas var notikt negaidīti un bez jebkāda brīdinājuma. Pats ļaunākais, kas var notikt, ir personas pazušana. Ne jau pazudušajam, bet radiniekiem. Daudzi no šiem gadījumiem var būt pēkšņas nāves un līķis tiek atrasts vēlāk, citas plānotas pašnāvības, bet ir īpaša kategorija. Pasaulē tūkstošiem cilvēku vienkārši izgaist. Policijas centieni atrast neko nedod. Nav nekādu pavedienu vai nojausmas par to, kas varētu būt noticis. Nekas pirms pazušanas nav liecinājis, ka tā varētu notikt, kas ļauj izslēgt pašnāvības iespēju. Cilvēks ir izgājis no mājas, bet nav ieradies, kur bija paredzēts, neviens nav neko redzējis vai arī dzirdējis, nevar atrast nekādas norādes par to, uz kurieni viņs varētu būt devis. Turklāt tā notiek arī ar bērniem, kas pazūd gadrīz vai uz līdzenas vietas. It kā cilvēks būtu izkūpējis zilajā gaisā. Pāri paliek fotogrāfija policijas bezvēsts pazudušo sadaļā. Parasti ar piebildi, kad pēdējo reizi redzēts...
Izgaisušie14
Brendons Svensons
2008.g. 14 maija vakarā 19-gadīgais Brendons atgriezās uz savu dzimto pilsētu Maršalu, Minesotas štatā. Braucot pa lauku grants ceļu, mašīna ieslīdēja grāvī. Viņš piezvanīja vecākiem un palūdza, lai viņi atbrauc pakaļ. Lai arī vecāki nekavējoties devās pēc Brendona, viņu neizdevās atrast. Tēvam pārzvanot Brendons teica, ka viņš mēģina nokļūt līdz tuvākajai pilsētai Lidai. Sarunas laikā viņš nolamājās un saruna aprāvās. Pēc tam vairs viņu nevarēja sazvanīt. Sākumā domāja, ka viņš ir noslīcis tuvējā upē, bet neizdevās atrast nekādas pēdas.Viņa mašīnu atrada pavisam citā vietā dažas nedēļas vēlāk.
Luijs Le Princs
Le Princs bija franču kinematogrāfijas tēvs, kuram pirmajam izdevās nofilmēt filmu, taču viņs pazuda pirms paspēja pieteikt savas autortiesības uz kameru. 1890.g 16.septembrī viņš apciemoja savu brāli. Pēc tam ar vilcienu devās no Dijon uz Parīzi. Kad vilciens ieradās galapunktā Luijs vairs nebija atrodams vilcienā.
Ceļojuma laikā neviens no pasažieriem nebija pamanījis neko aizdomīgu un Le Princs ārpus savas kupejas netika redzēts. Logi bija aizvērti, līdz ar to viņš nevarēja izlēkt pa logu. Turklāt viņš plānoja doties uz Ameriku, lai pieteiktu patenttiesības uz savu izgudrojumu. Tā kā viņš izgaisa, tad Edisons varēja pieteikt autortiesības savā vārdā.
Barbara Bolika
2007.g. 16 jūlijā Barbara Bolika devās pārgājienā uz Bitterroot Kalniem, Montanā kopā ar savu draugu, kurš bija atbraucies ciemos. Viņi devāš uz Bear Creek virsotni, kad Džims, viņas draugs, apstājās, lai pavērotu iespaidīgu ainavu. Barbara tajā mirklī bija aiz viņa kaut kur 6-9 metru attālumā. Pēc minūtes Barbara bija pilnībā pazudusi. Veicot plašus meklējumus neko neizdevās atrast. Pazušanas vietā nebija nekādu cīņas pēdu vai arī pazīmju par nolaupīšanu.
Eiprila Fabba
Viena no slavenākajām pazušanām Britu vēsturē notika Norfolkā 1969.g 8. aprīlī. 13-gadīgā meitene devās ar velosipēdu uz blakus ciemu ciemos pie savas māsas. Pēdējo reizi viņu redzēja 14:06 smagās mašīnas vadītājs. 14:12 divi strādnieki atrada viņas velosipēdu uz lauka, dažu simtu metru attālumā no vietas, kur viņu pēdējo reizi redzēja.
Nolaupīšana varētu būt iespējamais izskaidrojums notikušajam, bet priekš tā bija ļoti maz laika, tikai 6 min. Turklāt apkārtnē neviens neko aizdomīgu nebija redzējis. Līdzīga pazušana notika arī 1978.g., par ko tika turēts aizdomās bērnu slepkava Roberts Bleks, bet nekas nesaista viņu ar Eiprilu, tāpēc lieta jorpojām nav atklāta.
Braens Šafers
Braens Šafers bija 27 gadus vecs medicīnas students, kurš 2006.g 1. aprīļa vakarā devās uz bāru "Ugly Tuna Saloona". Laikaposmā no 1.30 līdz 2.00 viņš pazuda. Tovakar viņš daudz dzēra. Pēc sarunas ar savu draudzeni pa telefonu viņu redzēja kopā ar divām jaunām sievietēm. Diemžēl neviens nevarēja atcerēties, ka būtu Braenu redzējis vēlāk. Pats dīvainākais ir kā Braens izgāja no bāra. Novērošanas kameru video var redzēt kā viņš atnāk uz bāru, bet nevar redzēt kā viņš aiziet. Lai arī viņš bija apbēdināts par mātes nāvi pirms trim nedēļām, bet viņam bija labas sekmes skolā un viņš plānoja pavadīt brīvdienas kopā ar savu draudzeni. Ja viņu nolaupīja, tad kā nolaupītājam izdevās viņu izdabūt no bāra bez nekādiem liecinikiem?
Francisa Vezerbī
Viņa bija kasiere bankā Smitvillā, Teksasā. Vienu nedēļu pirms šī bilde bija uzņemta, Francisa bija ķīlniece laupīšanai bankā. Vienu nedēļu pēc šīs bildes, 1974.g. 30. decembrī, viņa pazuda. Pēdējo reizi viņu redzēja darbadienas beigās dodoties prom no bankas. Atvadu zīmītes nebija, mirstīgo atlieku nav un nekādi pierādījumi par pazušanu netika atrasti.
Ir daudzas organizācijas, kas nodarbojas ar pazudušo personu meklēšanu. Tas ir vajadzīgs tuviniekiem, kuri joprojām gaida mīļotā cilvēka atgriešanos un dzīvo ar sāpīgo jautājumu. Kad ir tas mirklis, kad beigt meklēt?
Tev patiks šie raksti
