
"Sirds apstājā neliela operācijas laikā. Vienīgais, ko es atceros, bija tumsa. Tuneļa galā nebija spilgtas gaismas, nebija perlamutra vārtu, tikai pilnīga tumsa. Kad beidzot pamodos, mamma un māsas atradās man blakus pie gultas un raudāja."

"Es divreiz nomiru pēc operācijas ārkārtēja asins zudumu dēļ. Es atceros, kā tiešām vecs sirmgalvis man teica, ka man ir jāizdara izvēle, un tai vajag būt pareizai. Pēc tam bija vienkārši tumšs un es tiešām dusmojos, ka manā mutē ir caurule, kuru es nevarēju izņemt ārā. "