Kāpēc grieķu statujām ir tik mazi krāniņi?8

Nonākot senajā Grieķijā, ap 400 gadu pr. Kr., jūs atklāsiet, ka lieli, stāvoši locekļi netika uzskatīti par iekārojamiem, tāpat tie nebija spēka vai varas simboli. Aristofāns savā lugā "Mākoņi" ir aprakstījis sava laika ideālo vīrieti. Tam jābūt ar mirdzošām krūtīm, gaišu ādu, platiem pleciem, mazu mēli, spēcīgu pakaļu un mazu draudziņu.

Saskaņā ar vēsturnieka Paula Kristala teikto, tad mazs loceklis bija saskaņā ar grieķu vīrieša ķermeņa skaistuma ideāliem. Tā esot bijusi augstākas kultūras zīme un paraugs civilizācijai.

Seno grieķu mākslā daudzas izcilu vīriešu īpašības tika attēlotas kā plašas, stingras un spīdošas,tad kāpēc šie estētiski principi neattiecās uz fallosu? Kā vēsturnieki apgalvo, tad daļa no atbildes slēpjās tajā, kā tika attēloti mazāk iekārojami vīriešu fallosi.

Gribošie un samaitātie satīri tika attēloti ar ļoti lielām un erektētām ģenitālijām, dažreiz pat tik pat lielām kā viņu torsi. Saskaņā ar mitoloģiju, šie radījumi bija pa pusei cilvēks, pa pusei dzīvnieks un viņiem pilnībā nemācēja sevi savaldīt - īpašība, ko tik ļoti necieta grieķu augstākā sabiedrība. "Lieli locekļi tika uzskatīti par vulgāriem un ārpus kultūras normām, kaut kas, kas raksturīgs barbariem." raksta Kristals savā grāmatā. Tik tiešām, uz daudzām amforām var redzēt bagātīgi apveltītus satīrus, kas dzer un apmierinās 

Tāpat grieķu komēdijās muļķiem bija raksturīgas lielas ģenitālijas - "stulbības pazīme, vairāk dzīvnieks nekā cilvēks", saskaņā ar Kristalu. Tāpat tika atainoti ēģiptieši, kas bija grieķu ilggadīgie ienaidnieki. 

Šādā veidā satīri, muļķi un ienaidnieki bija pretstats dieviem un varoņiem, kas izcēlās ar paškontroli un inteliģenci. Ja lieli fallosi simbolizēja nepieēdināmu apetīti, tad mazas, ļenganas ģenitālijas savukārt simbolizēja paškontroli.