Mirklis, kad esi nieka pussoli no zaudēuma, bet beigu beigās gūsti uzvaru, visu skatiens pievēršas uzvarētājam. Šiem stāstiem ir divas puses, no kurām viena paliek novārtā, tā kurā pirms nedēļas atradās Adrians. Hitmončens gandrīz jau atnesa uzvarētāja slavu, bet neuzmanība un pārgalvūba deva iespēju Snorlaksam un nu Adrians kļuvis par treneri, kurš gandrīz uzvarēja pirmajā pokemonu cīņā.
Adrians atsaucis Hitmončenu atpakaļ pokebumbā, pateicās viņam par varonīgo cīņu. Ārpus āra ēdnīcas sagatavotajiem placīšiem, zāle bija asa un kailām pēdām nedraudzīga. Gandrīz katru soli puisis nosvinēja ar sarauktu, nepatīkamu sāpju radītu grimasi. Viņš piesteidzās pie Mārča, lai paspiestu uzvarētājam roku. To pašu vēlējās, bet nepaspēja izdarīt ar Snorlaksu, kuru Mārcis jau atsauca savā pokebumbā.
-Par cilvēku var spriest par to kā viņš uzvedas pēc zaudējuma- Mārcis kopā ar spēcīgu rokas spiedienu novēlēja veiksmi pokemonu ceļojumā un izteica cerību uz redzēšanos kādā oficiālā cīņā.
Atgriežoties Adrians bija tik sajūsmināts par cīņu, ka nemanīja iztukšoto pusdienu šķīvi. Draugi to necentās slēpt, vien vedināja tālāk satraukuma radītajā vārdu gūzmā. Puisis detalizēti runāja par sajūtām un visu salīdzināja ar grāmatās izlasīto, secinot, ka pašam piedalīties cīņā ir aizraujoši.
-Nākamajā turnīrā mēs parādīsim visiem velnu- Laimis un Adrians sasita plaukstu, neformāli viena otram nododot solījumu, ka abu pirmajai oficiālajai cīņai jānotiek finālā.
Eduards sēdēja turpat zemē, piekrītoši mājot ar galvu, reizēm pasmaidot par drauga sajūsmu. Viņš vēl arvien pārdzīvoja savu zaudējumu, tagad nesaprotot kā draugs var tik viegli uztvert zaudējumu.
-Tu biji vienreizējs, Stantlers cīnījās neticami- Mia izsita Adrianam pa plecu -jau pirmajā cīņā parādīja, ka gatavs būt čempions-
-Mums vēl daudz jāstrādā- Adrians kļuva piezemētāks -dominēju visu cīņu, bet beigās pieļāvu sāpīgu kļūdu, atstāju Hitmončenu neaizsargātu- viņā bija sadzirdama maza sāpe, bet to nomāca ātrā mēles kustība, kura radīja vienu vārdu pēc otra.
Zemāk par zemi izstiepās Adriana seja, kad beidzot acis ieraudzīja tukšo pusdienu šķīvi. Laimis metās aizstāvēties, līdzīgi kā Džoijs no Draugiem, ka no mugurpuses negaidīti uzbrucis jenots. Eduards uzsāka klāstīt attaisnojumu, kurā iepina stāstu ar citplanētiešiem un kovbojiem, kamēr Mia slēpās aiz viltīga smaida.
Nevienam no draugiem nenoticējis, Adrians sagādāja vēl vienu maltītes prociju un to notiesāja zālāja laukumiņā, ko jau iepriekš bija noskatījis. Tikko pieglaudies pie zemes, viņš tālumā manīja kā nesenais pretinieks pamet Smilteni un dodas tālāk pokemonu ceļojumā. Puisī uzzipsnīja zaudējuma radīts naids, bet to ātri apdzēsa sportiskais revanša niknums „neviens pret tevi necīnīsies kā es nākamajā reizē”.
-Neviens nav izvairījies no sakāvēm, pat ne Džordans, bet viņš vienmēr atgriezās ar mērķi sakaut savu pretinieku. Leģendārais Ašs Kečums zaudēja vienā turnīrā pēc otra līdz viņa rokās tika ielikta Masters Eight turnīra uzvarētāja trofeja. Zaudējuma rūgtumu nav izjuties vien Hārvijs Spekters, bet pārējie, lai kļūtu izcili vien pa teikumam rakstījuši savu stāstu, lai kļūtu par izcilākajiem savā profesijā. Lai arī sāpīgi, bet jāatzīst, ka būs vēl daudzi zaudējumi līdz kļūšu par labāko treneri pasaulē, bet viens ir skaidrs, ne rīt, ne parīt, nedz arī nākammēness, nedz nākošgad, bet viens ir pavisam skaidrs, ka kļūšu par čempionu- Adrians runāja pilnu muti, kartupelīšiem nežēlīgi tiekot sasmalcinātiem starp sniegbaltajiem zobiem. Reizēm ēdiens pat traucēja saprotami izteikt kādu vārdu, bet tie vienalga atrada ceļu līdz klausītāju ausīm.
