Pēc piedzīvojumiem Karogu karjerā, mūsu varoņi devās tālāk pretim jauniem piedzīvojumiem. Pašiem negaidot, izvēlētais ceļš atveda pavisam neparastu piedzīvojumu, kas izmainīs tālāko ceļojuma gaitu. Kāds būs stāsta pavērsiens, lasiet tālāk . . .
-Neticami- pat pēc vairākām stundām Mia vēljoprojām nespēja noticēt Adriana veiksmei ar Umbreonu -pat nenojautu, ka mēnesim ir tik liela ietekme uz Īvijiem-
Četrotne nesen pameta Karogu ieleju, turpinot ceļu uz Ainažiem. Vēl tikai vienas dienas gājiena attālumā, lai treneri iegūtu nākamo žetonu. Tur viņus gaidīja Kaskādes žetons, bet ar to iepazīsimies nākamnedēļ.
Mūsu varoņiem vēl ir tāls ceļš mērojams. Izgājuši cauri kārtējam mežam, priekšā bija pļava. Nesen sakopta, tajā novietoti neskaitāmi siena ruļļi, gaisā virmoja vasarīga bērnības smarža. Tai pa vidu iespraucās spēcīga dūmu smaka. Pārlaižot skatienu pār plašo siena lauku, tālumā varēja saredzēt tumšus dūmu mutuļus skrienam augstu debesīs.
-Palīgā- atskanēja kliedziens no tālumā -māja deg-
Visi četri uzsāka skrējienu pār pļavu, Adriana kājas bija ātrākās, Eduards neatpalika tālu, to izdarīja Laimis aiz kura vēl tālāk atradās Mia. Viņa nespēja paskriet tik ātri kā puiši un bija pārliecināta, ka viņas rokas nekādi nespēs palīdzēt ātrāk atrisināt notikušo nelaimi.
Nokļuvuši viensētā, vispamanāmākais bija milzīga rijīga uguns mēle, kas apņēmusi māju. Ap to atradās siena šķūnis, pirtiņa un klēts, tās bija pietiekami tālu, lai sarkanais gailis nespētu tās aizķert. Ap liesmojošo ēku darbojās četri cilvēki, ķēdītē no akas viens otram nododot vairākus ūdens spaiņus. Steiga bija tik liela, ka daļa no ūdens izlija katra ķēdes posma nodošanas laikā.
-Vortoitl, ūdens lielgabalu uz liesmām- Laimis ilgi nedomājot meta palīgā savu vienīgo ūdens pokemonu. Bruņurupucis nostājās pretim liesmām un ar plašu strūklu spēja ugunij nodarīt lielāku kaitējumu kā neskaitāmo ūdens spaiņu šalktis.
-Džeudud, Kjūbon nesiet un metiet zemi uz liesmām- Eduarda pokemoni apdzēsa zemākās un mazākās liesmas.
Džeududs savās spēcīgajās rokās spēja panest neticami daudz zemes, apdzēžot lielu platību mazo liesmiņu. Kjūbonam tas padevās grūtāk, mazais pokemons centās cik spēka, bet mazās roķeles nespēja saķert tik daudz zemes, cik vēlējās prāts.
Pamazām uguns zaudēja šajā cīņā, bet diemžēl savā īsajā pastāvēšanas laikā jau bija paspējis nodarīt milzu postu. Māja vairs nebija tādas, kādu to vēlāk rādīja mobilo telefonu ekrānā.
Nogurums ietekmēja ūdens spaiņu nodošanas tempu, tāpat arī Vortoitla ūdens krājumi nebija nebeidzami. Lai arī Džeududs pēc dabas atsakās izrādīt bezspēku, bet arī viņa apņēmīgajās acīs iezagās noguruma pazīmes. Kjūbona zemes klēpji jau sen bija kļuvuši tik niecīgi, ka to artava nenesa ne kripatas sarkanās postažas apdzēšanai.
-Ja esi noguris, atpūties- Mia pieliecās pie Kjubona un noglāstīja radībiņas galvu. Viņš paliecās meitenes virzienā, lai vēlreiz sajustu viņas rokas siltumu, pēkšņi kļūstot gaišs, izstarojot spilgtu baltu gaismu.
Tai paliekot blāvākai, Mias priekšā jau atradās pavisam cits pokemons. Draugu acu priekšā pāris dienās bija notikusi jau otrā pokemonu evolūcija. Dzēšanas darbi uz mirkli apstājās, ļaujot liesmām kļūt lielākām.
Raudulīgais Kjūbons bija kļuvis par Marovaku, kurš ir divkājains rāpuļiem līdzīgu pokemonu ar gaiši brūnu ādu un krēmkrāsas apakšpusi. Uz Marovaka galvas atrodas galvaskauss, ko viņš kādreiz valkāja kā masku. Marovakm vairs nav iespējas noņemt galvaskausu, tam kļūstot par ķermeņa daļu. Galvaskausam aizmugurē ir divas smailes, kas līdzinās ausīm, un sīkas nāsis purniņa galā. Marovaks ir labi pazīstams ar savu mežonīgo izveicību ar kaulu nūju.
Tieši šī nūja pielika punktu pēdējām liesmu mēlēm, kas traucās augšup. Kauls kalpoja kā bumerangs un tā radītās spēcīgās brāzmas tās apdzēsa. Visi priecājās par Marovaka pienesumu uguns savaldīšanā, kamēr Vortoitls bezspēkā baudīja no mākoņiem tīrās debesis. Bruņurupucim līdzās uz zemes apgūlās arī Džeududs, vārgā balss vairākkārt atkārtoja savu vārdu it kā pateiktos par darba beigām.
-Ar Marovaku tu kļūsi par nopietnu pretinieku ikvienam- Mia uzlika roku uz Eduarda pleca -tu noteikti lepojies ar savu pokemonu-
-Vairāk kā jebkurš cits- Eduards paskatījās uz Marovaku, kurš tieši tajā brīdī atskatījās uz savu treneri ar siltu skatienu -viņš ir mans pirmais pokemons, tieši viņš reiz iedvesmoja nākamajai dienai-
Pēc pateicības vārdiem un maltītes četrotne devās tālākos piedzīvojumos.
