Beidzot pienākusi diena, kad Laimim jāstājas cīņas laukuma malā kā trenerim. Turnīra pirmā dienā, pirmā cīņa, pirmie satraukumi . . .
Rīta pirmos saules starus Laimis noķēra ar acs kaktiņu, stāvot Smiltenes Stounhendžas malā, speciāli izveidota pokemonu cīņas arēnas malā. Gludi nopļauts zāliens zem kājām, pussagruvušu ķieģeļu obelisku ieskautā norobežotā vietā. Visapkārt redzama tikai zaļa nebeidzama pļava un ducis cilvēku, kuriem palaimējās būt klāt ikgadējā Smiltenes turnīra pirmajā cīņā. Ņemot vērā specifisko vietu, šeit pielaisti tika tikai daži, pārējiem cīņu nāksies vērot telefona ekrānos speciālā aplikācijā, kura attēlu nodrošinās apkārt lidojošie droni.
-Turies- viens no divpadsmit skatītājiem bija Mia, viņa atradās vistuvāk Laimim, atstutējusies pret vienu no lielajiem akmeņiem.
Tieši tad Stounhedžā ienāca Laimja pretinieks, Dags Bērziņš no Madonas. Vismaz divus metrus garš, kalsns puisis, dzeltenā basketbola krekliņā ar trīsdesmito numuru un ziliem šortiem, kuri nespēja nosegt gaišos ceļgalus. Sešas pokebumbas viņš turēja īpašā jostā, kas stiepās pāri plecam. Tas iebiedēja Laimi, jo šim trenerim bija iespēja variēt ar zvēriem, kamēr viņam jāiztiek vien ar trim.
-Veiksmi- Laimis kliedza, cerot, ka skaņa pārceļos pāri garajam pokemonu cīņas laukumam -lai uzvar labākais-
-Paturi vien veiksmi sev, tev tā vairāk noderēs- Dags norūca. Puiša sejā nebija ne prieka, ne smaida, ko vajadzēja nest ne tikai tuvojošā cīņa, bet arī jaukais laiks. Saule pamazām sāka izrādīt muskuļus, karsējot aizvien vairāk, kā sarunājuši ar vēju, kas parādījās aizvien retāk.
-Kungi- sev uzmanību pievērsa vīrs ar zaļu lakatu ap galvu, melnu T-kreklu un zaļiem šortiem -katram trīs pokemoni, uzvar tas, kuram uz laukuma paliek pēdējais- viņa balsī bija saklausāms spēcīgs amerikānisks akcents, gluži kā maza bērna šļupstēšana.
Abi puiši reizē saķēra pokebumbu un izsvieda tās uz sagatavoto cīņas laukumu. No Laimja mestās sarkanbaltās bumbas izlēca mazais pusmetru augstais Sindekvīls, kura mugurā liesmas kvēloja vēl ar neredzētu liesmu.
Viņam pretim stājās Laimim vēl neiepazīts krabjveidīgs pokemons, kuru īpašības puisis vēlējās uzzināt ar pokedeksa palīdzību. Mazā sarkanā ierīce noskenēja Daga pokemonu, izstāstos, ka tas ir Parasekts, kukaiņa un zāles tipa apvienojums. Citējot raustīgo pokedeksa balsi, Laimis uzzināja “Paresekts ir sēņveida pokemons, kas cīņās izmanto indes sfēras, kuras indi ražo no sēnes iekšienes”.
Sarkanīgi oranžais pokemons, pēc Daga pavēles, uzreiz metās virsū Sindekvīlam ar dusmu griezēja uzbrukumu, spēcīgi trāpot mazajam uguns pokemonam pa degunu, tam spēcīgi iekviecoties. Sāpēs gandrīz aizskrienot pie saimnieka, tikpat grūti to vērot bija arī Laimim. Pieliecoties pie Sindekvīla, gandrīz ar roku viņu noglāstīja, taču tad tiesnesim nāktos diskvalificēt Sindekvīlu kā cīņā zaudējušu.
-Parasekt, kukaiņu košanu- Dags smējās par saviem pretiniekiem, bet vienlaicīgi koncentrējās cīņai, neļaujot Laimim apdomāties -ātrāk, uzbrūc tam vārgulim-
-Izvairies- Laimja balss skanēja tik augsti, ka līdzinājās meitenei, taču tā lika puisim sapurināties, atkārtojot savu pavēli vēl vairākas reizes, līdz Parasekts iepauzēja uzbrukumu.
-Ogļu uzbrukumu- pēkšņi atmiņā atausa iepriekšējā vakarā lasītais, par Sindekvīla uzbrukumu, ko šie pokemoni zina jau no mazotnes.
No Sindekvīla mutes izšļācās vairākas melnas mutes Parasekta virzienā, no kurām kukaiņa tipa pokemons bēga. Pēdējā no tām trāpīja uz nabaga pokemonam uz muguras, radot milzīgas sāpes, beigu beigās tiesnesis piešķīra Sindekvīlam uzvaru, par ko Laimis uzleca augstu gaisā, vienlaicīgi saņemot aplausus no malā sēdošās Mias.
-Es izvēlos Kingleru- Dags izmeta otru pokebumbu, no kuras izleca Kinglers. Tas bija vēl viens vēžveidīgs pokemons, vien šoreiz ūdens tipa, kas draudēja Sindekvīla ar lielām nepatikšanām.
Laimis vēlreiz paķēra pokedeksu, lai saprastu, kādu pokemonu izmanto pretinieks. Ierīce iepazīstināja ar Kingleru sakot “Kinglers ir vēžveidīgs pokemons ar divām, dažāda izmēra spailēm, piciem ķīļveidu cekuliem uz galvas. Spaiļu saspiešanas spēks līdzinās desmit tūkstošiem zirgiem.”
-Neļauj sevi sagrābt spīlēs- Laimis čukstēja, turpat soļa attālumā stāvošajam Sindekvīlam -uz priekšu, ogļu uzbrukums- Laimis atkal kliedza savam pokemonam, kurš bez vārda runas, uzreiz uzsāka uzbrukt tikko izsauktajam, gandrīz trīs reizes lielākajam, Kingleram.
Kinglers pat neizvairījās no karstajām oglēm, vien aizsedza seju ar akmens cietajām spīlēm. Mestās ogles pret atdūrās kā papīra lidmašīnas pret betona sienu, nokrītot katri nākamajai, Laimi iedzina izmisumā, jo viņš nezināja kā rīkoties tālāk.
-Pietiks ķēmoties- Dags atkal nicinoši pasmaidīja, it kā būtu aizmirsis, ka viņa Parasekts jau guļ sakauts pokebumbā -burbuļuzbrukums- Kinglers nekavējoties no mutes izlaida spēcīgu burbuļu lietu, no kurām Sindekvīls pa visām varītēm centās izvairīties.
Pēc smags skrējiena, Sindekvīlu neķēra neviens burbulis, taču iela daļa mazās radībiņas spēki bija pametuši ķermeni, elsojot aizvien spēcīgāk. Viņu pavisam piebeidza krabjāmurs, kas izsita Sindekvīlu no cīņas laukuma, viņam atsitoties pret ķieģeļu sienu. Tiesnesis nekavējoties paziņoja, ka Kinglers šo raundu uzvarējis.
-Atpakaļ Sindekvīl- Laimis pavērsa pokebumbu pret Sindekvīlu un ar sarkanā stara ķerts, mazais novārgušais pokemons atgriezās pokebumbā -paldies tev, piedod, ka biju slikts treneris- Laimis piestiprināja pokebumbu pie jostas un norāva nākamo -Skvirtl, es izvēlos tevi-
No pokebumbas izlēca mazais zilganais bruņurupucis, ko Laimis izvēlējās kā savu pirmo pokemonu. Pa šo pokemonu Laimis bija lasījis visvairāk, tādēļ labāk pārzināja viņa spējas, liekot uzreiz doties uzbrukumā, liekot notvert Kingleru un ar rociņām uzveikt to. Diemžēl Kinglers atkal uzbruka ar burbuļu strūklu un atsvieda Skvirtlu atpakaļ. Taču ūdens pokemons nevairījās no burbuļiem, kā to iepriekš darīja Sindekvīls, viņš caursita to un ar galvu uzbruka Kingleram tik negaidīti un spēcīgi, ka vēžveidīgais pokemons apdullis nokrita uz sāniem, liekot tiesnesim paziņot par Skvirtla uzvaru.
Laimis bija tik priecīgs par Skvirtla panākumu, ka gandrīz izskrēja laukumā, taču pēc tiesneša draudīga skatiena, atkāpās atpakaļ savā vietā. Apskāviena vietā savam pokemonam veltīja miglainu acu skatienu.
To skaidrāku padarīja Aivizaura izsaukšana, tā apzinoties, ka Skvirtlam ir pārāk maz ieroču, lai cīnītos ar tik spēcīgu pretinieku. Laimis atsauca savu pokemonu un cīņā laida savu pēdējo izvēli, Dodou, par ko klātesošie skatītāji mazliet nosmīkņāja, bet ne tik ļoti kā to darīja tie, kas šo cīņu vēroja zilajos ekrānos.
-Tu mani apkauno- Dags neganti noteica -šī būs mana vieglākā uzvara, kādu būšu piedzīvojis, Aivizaur, lapu tornado- viņš nokliedzās un Aivizaurs radīja lielāko redzēto lapu vētru Dodou virzienā.
Strausveidīgais putns bēguļoja no cietajām lapām, kuras viena pēc otras atsitās pret viņa čirkano kažoku. Visās četrās acīs bija redzams, ka Dodou sāpēja Aivizaura uzbrukums, bet Laimim galvā maisījās domas, kurš no uzbrukumiem būtu vislabākais pret zāles pokoemonu.
-Viltus uzbrukums- Laimis izdvesa, liekot Dodou piekopt tumsas tipa uzbrukumu, kas spēja apstādināt Aivizauru, taču neizskatījās, ka tas būtu uz ilgu laiku -drosmīgā putna uzbrukumu- kamēr Aivizaurs nekustīgs stāvēja, gaidot Daga nākamo pavēli, Laimis neticībā izdvesa Dodou spēcīgākā uzbrukuma nosaukumu, kuru viņš uzsāka veidot. Vispirms liekot soli pie soļa, to darot aizvien ātrāk, līdz triecās pret Aivizauru, to aizšaujot garām savam trenerim, liekot atsisties pret ķieģeļu sienu tieši tāpat kā to pirms brīža izdarīja ar Sindekvīlu.
-Par šīs cīņas uzvarētāju ir Laimis no Alūksnes pilsētas- tiesnesis pacēla roku Laimja virzienā un zemā balsī, līdzīgi kā tas notiek boksa cīņās, mikrofonā nosauca uzvarētāja vārdu.
Pirmā uz cīņas laukumu izskrēja Mia, kura apskāva un iedeva ļoti augstu “pieci”, tā izrādot savu sajūsmu par tikko redzēto. Vislielāko apskāvienu tomēr saņēma Dodou no Laimja, jo šī bija pirmā reize, kad šis pokemons saņēma mīlestības pilnu apskāvienu un beidzot pa īstam jutās iederīgs.
