Pienenes (4)2

-Diemžēl,- es klusi atbildēju,- Es to nedrīkstu darīt.- godīgi atteicu un novērsu skatu uz glāzi, ko turēju rokās,- Tas ir tā pat kā ar piegādes kurjeriem. Arī viņi tehniski nedrīkst tikties ar klientiem pēc pasūtījuma.-

-Tehniski,- puisis domīgi atteica, bet neizskatījās pārliecināts. Es pacēlu acis un redzēju, ka viņš neizskatījās ļoti apmierināts.- Nu žēl. Tad mums būs vēl viena uzkodu plate,- viņš neveikli pasmīnēja, izvilka no džinsu kabatas cigarešu paciņu un vienu ielika starp lūpām.

-Šeit smēķēt nedrīkst,- es aizrādīju un refleksīvi pārmetu matus pāri pleciem. Puisis vēlreiz noklakšķināja mēli, taču paklausīja mani un izgāja. Šķita, atraidījums viņam nebija pieņemams. Nu neko. Es negribēju gulēt ar sazin ko. Man tikai vajadzēja draugu, ar ko parunāties vai pastaigāties. Es neplānoju attiecības.

Vismaz pie tāda secinājuma es nonācu. Lai gan attiecības no malas izskatījās pēc kaut kā, kas man būtu vitāli vajadzīgs, ar daļu apziņas es sapratu, ka nevajag. Attiecības bija liels darbs un ieguldījums. Gadījuma sakari nebija gluži mans. Lūk, ja Miks uz ko tādu mani pavedinātu.. es varbūt piekristu.

Bet sekss ar svešinieku bija garlaicīgs. Mēs pārgulētu un ietu katrs savu ceļu. Turpretī, ja tas būtu kolēģis vai draugs, starp mums nebūtu neveiklības. Mēs tāpat tiktos un šis cilvēks nepazustu no manas dzīves. Tā taču būtu, vai ne?

Ak, sasodītā uzkodu plate. Nolamāju sevi par bezatbildību un klusi devos uz virtuvi, kur Miks aizvien bija atslābuma pozīcijā un aizvien sēdēja telefonā. Nu es kļuvu mazliet dusmīga, bet doma, ka viņam tūlīt būs jāgatavo ēst, un es varu atslābt, savā ziņā atslābināja aizkaitinājumu.

-Viņi vēl grib ēst,-

-A viņiem pietiks, - Miks bezbēdīgi atteica, neatrāvis acis no telefona,- Ja sadzērušies, tad nevajag.

-Nu viņi uzvedas normāli,- es uzstāju,- Viņi prasīja vēl vienu uzkodu plati.

-Būs,- puisis neinteresēti sacīja. Nobolīju acis un sakrustoju rokas. Viņš aizvien mani ignorēja. Šoreiz es pārvarēju attālumu, ievēlos viņam klēpī, izsitot telefonu no rokām,- Ko tu dari? Stulba esi?

-Tu mani citādi nedzirdi,- es dusmīgi atteicu un gribēju piecelties, kad Mika rokas apvijās man ap vidukli. Piepeši nelūgti eksplodēja tauriņi vēderā. Un tad es ko sajutu. Zem biksēm bija kas cits un tas nebija Mika liela kauls.- Amm..

-Tieši tā.- Miks uztvēra domu un aizsmacis mirkšķināja acis,- Tu..tu vakar esi dzimusi, ka nezini, ka sievietes vīriešiem tā darīt nedrīkst?

Es iespurdzos. Neveiklā situācija lika man samulst, un es nezināju, ko teikt.- Nu..

-Ko nu?- Miks burkšķēja. Bet nelaida mani vaļā.- Es nevaru strādāt ar stīvu..

-Nu tā nav mana problēma,- atteicu,- Vajadzēja manī klausīties!

-Es klausījos!-

-Nē, tu sēdēji telefonā un uzbudinājies un tagad vaino mani.-

-Tu ieripoji man klēpī, es esmu funkcionējošs vīrietis, ko tu gaidīji?- Miks vaicāja, taču viņa balss nu jau atmaiga. Arī rokas ap manu vidu atslāba un es atviegloti uzelpoju.- Labi, ej nost, man jātaisa tā tava,- viņš parādīja pēdiņas gaisā,- Uzkodu plate, kas tev tik ļoti vajadzīga.

Bet es nekustējos. Piepeši es sajutu adrenalīnu asinīs.- Mm, Mik?-

-Nu?-

-Ko tu dari pēc darba?-

-Ej atpakaļ pie darba, Agnese,- puisis mani pagrūda nost,- Iekams es tevi paņemšu tepat uz vietas, lai tu aizvērtos.