local-stats-pixel fb-conv-api

Paveicās ?2

Pārliecība rodas cilvēkā pašā, tā vienmēr bija, ir un būs, bez tās nevar izcīnīt nevienu uzvaru ne cīņa ar sevi vai citiem !

Lai arī cik nepatīkama nebūtu redzēt norisināmies turnīru bez savas līdzdalības, bet redzēt reģiona labākos pokemonu trenerus Adrians nevēlējās laist vējā. Par visu vairāk viņš vēlētos redzēt kā brāļa dotais Hitmončens sadotu pretiniekiem, kā Tediursa visus apžilbinātu ar savu piemīlīgumu un Īvijs, puikam no Blomes, parādītu uz ko spējīgs.

Karstā vasaras dienā vispatīkamāk atrasties ēnā pie ūdens, bet Adrians šo papildinājis ar pokemonu cīņu. Neviens no abiem treneriem viņam nav pazīstams. Vien cīņas tiesnesis, pa mikrofonu iepazīstināja ar šīs cīņas galveno varoņu treneriem. Runātājs vienlaicīgi bija arī tiesnesis, tērpies krāsainā T-kreklā, kājās melni šorti un galvu nosedza melns lakats.

-Labajā malā savu meistarību mums atrādīs Rims Ralenčūns no Lietuvas- Dīdžejs stāvēja ar muguru pret Tepera ezeru, baudīdams nieka vēsuma devu, ko dod ūdeņi -mērojis nedaudz vairāk kā piecsimt kilometru līdz mūsu skaistajai pilsētai- Adrianam simpatizēja Dīdzēja runas stils, katrs vārds tik skaidri izrunāts, bet tajā pašā laikā aizrautīgi, ka ausis atteicās neklausīties.

-Otrā mala stāv Eduards no Valmieras- brūnas bikses ar ielāpu uz ceļgala, tumši zaļu vesti, zem kura tumši sarkans krekls, visvairāk Adrianam iekrita acīs viņa viltīgais skatiens, kaut varēja redzēt puiša satraukumu un nervozitāti.

Apkārt saradās aizvien vairāk cilvēku, līdz ap norobežojošās līnijas vairs nebija neviens brīva centimetra. Viens pie otra sastājušies tik tuvu, ka zemē pat adatai nebūtu kur nokrist, kas patiesi Adrianu padarīja traku. Vīrs aiz muguras bija galvastiesu garāks par puisi un katra izelpa pūtās uz pakauša.

-Izvēlieties pirmo pokemonu- Dīdžejs aicināja Rimu un Eduardu uzsākt galveno iemeslu šai ļaužu sanākšanai.

Abi treneri izmeta pokebumbas, Rimam no tās izlēca Sphīls, apaļš, sfērisks ronim līdzīgs pokemons, ar īsu un plakanu asti. Tā plīša kažokāda ir gaiši zila ar vairākiem plankumiem uz muguras. Pūkainais kažokādas pārklājums aizsargā Sphīlu no aukstuma. Viņam ir melnas, apaļas acis, mazi ilkņi, kas izvirzīti no augšžokļa un mazas noapaļotas ausis.

Viņam pretim stājās Džeududs, ātram vērotājam atgādinātu virs zemes planējošu akmeni ar rokām un milzīgām acīm. Adrianam jau pirmajā acu mirklī bija pārliecināts par vieglu Sphīla uzvaru, domādams, ka cīņa ilgs vien pāris sekundes.

-Kūleņuzbrukumu- Rims caur skatītāju saucieniem savai balsij centās izlaust ceļu līdz sava pokemona ausīm, kurš sarāva uzacis un savēlās lodveida formā un uzsāka ripot Džeududa virzienā.

-Notver viņu- Eduards kliedza, ko tik tikko sadzirdēja gan pats pokemons, gan Adrians stāvot turpat netālu. Par izbrīnu visiem, ar lielu piepūli Džeududs saķēra rokās ripojošo bumbu un turēja cik vien spēja, līdz Sphīls pārtrauca griezties, nonākot akmens pokemona žēlsirdīgajās rokās -tagad triec viņu pret zemi- ar piepūstiem vaigiem Džeududs pacēla pretinieku un trieca pret sagatavoto laukumu, radot smilšu putekļu mākoni.

-Sphīls vairs nav spējīgs cīnīties, Džeududs ir uzvarējis- Dīdžejs pacēla roku, aicinādams Rimu atsaukt Sphīlu un izvēlēties nākamo pokemonu. Adrians ar atvērtu muti lūkojās uz Džeududu, kurš pārsteidza ar izturību, ne kurš katrs pokemons spētu apturēt tik spēcīgu uzbrukumu, vairums gadījumos viņš redzējis kā vienkārši citi cenšas izvairīties no kūleņuzbrukuma. Par brīnišķīgo darbu Eduards apskāva Džeududu un pabužināja akmenņaino pakausi.

-Es izvēlos Zigzagūnu- Rims izmeta nākamo pokebumbu. No tās izleca jenotsunim līdzīgs četrkājains pokemons ar sariņu, zigzaga raksta kažoku. Tiem ir svītras, ko veido mainīgi krēmkrāsas un brūnas kažokādas slāņi. Viņam ir brūna galva ar asām ausīm un melns deguns, mutes augšdaļa ir robaina, kad tā atveras, var redzēt divus smailus zobus. Adrianam patika šis pokemons, tas bija mazs pūkains zvēriņš, kas attāli līdzinājās Īvijam.

-Smilšu vētru- Eduards deva pavēli Džeududam, kurš ar spēcīgajām rokām rušināt smilšaino zemi, visapkārt radot necaurredzamu miglu. Tā sevī ietvēra abus trenerus un Dīdžeju, kurš pa mikrofonu ziņoja, ka neko neredz un nespēj komentēt notiekošo cīņas laukumā.

Pūlis visapkārt apklusa, ar aizmiegtām acīm visi centās saskatīt vismaz kādu mirkli, lai zinātu, kas tur notiek. Adrians stāvēja pavisam tuvu klāt, taču dzirdēja tikai Zigzagūna kviecienus un Džeududa ņurdēšanu. Treneri kaut ko nesaprotamu kliedza, bet visticamāk to dzirdēja vien pats kliedzējs.

Smilšu migla pēc vairākām minūtēm pamazām izklīda, skatam atsedzot kā Zigzagūns stāvēja uz akmens. Džeudus zaudējis cīņā, nu gulēja nekustīgs zem Zigzagūna, vairs neizdvešot ne skaņas, tik sekli elpojot. Dīdžejs nopūta smilšu graudus no pleciem un rokām, pēc tam paziņojot pārsteidzošo iznākumu, ka Zigzagūns svinējis uzvaru cīņā.

Izskatījās, ka mazais pokemons ir manāmi piekusis, to redzēdams, Rims tāpat kā Eduards, atsauca savu pokemonu un lika cīņā citu. Viņa trešais pokemons bija Graimers, Tas bija gļotains, amorfs pokemons, kas radies no dūņām netīrās upēs un jūrās, kas pakļautas mēness starojumam. Tam ir divas lielas acis ar vaļīgu muti un pelēku mēli. Lai arī nav kāju, toties ir divas rokas ar trīspirkstu plaukstu. Spēcīgo pokemona smaku Adrians sajuta sekundes laikā, likās, ka viņš ticis iemests atkritumos. Diemžēl cīņas iznākums bija skaidrs, kad no Eduarda mestās pokebumbas parādījās Kjūbons. To saprata ne tikai lielākā daļa klātesošo, bet arī Rims, kura sejā bezspēcība izstarojās caur visām porām.

-Es padodos- Rims lietuviešu valodā kliedza Dīdžejam saprotot, ka nav viņa spēkos šajā dienā pārspēt pretinieku. Tikpat ātri kā izsaucis, tā viņš arī atsauca Graimeru un devās pāri visam laukumam, lai apsveiktu pretinieku.

Adrianam patika vērot sportiskumu kādu izrādīja lietuvietis, stingri paspiežot roku un ar smaidu sejā vēlēt pretiniekam veiksmi nākamās cīņās, taču solot, ka nākamajā tikšanās reizē atgriezīsies spēcīgāks. Pēc tā, Eduards pieskrēja pie Kjūbona un pacēla mazo radībiņu gaisā, abiem priecājoties par uzvaru abu pirmajā raundā. Reizē piesitot roku pārējām pokebumbām, tā izrādot pateicību arī pārējiem pokemoniem, īpaši Džeududam.

-Viņš ir spēcīgs- Adrians nodomāja, savā veidā priecājoties, ka nebija ar viņu jācīnās.

29 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv