No Eduarda mestās pokebumbas iznāca Džeududs, tas pats pokemons, kuru viņam bija jāizvēlas Rūjienā, cīņā pret Kogo par Dvēseles žetonu. Akmens pokemona sejā bija nolasāma kāre pēc uzvaras, kaut pretī stājās viens no labākajiem elektrisko pokemonu treneriem Baltijā. Viņš vairākas reizes zemā tonī atkārtoja savu vārdu, savelkot pirkstus dūrē un pēc tam atlaižot.
-Jauniņais cer, ka Džeududs viņu glābs- Serdžs augstprātībā nosmēja –viņā ir vairāk asu kanšu kā zāģī- vēlāk Adrians paskaidroja, ka Džeududam novecojot, viņa akmens ķermenis kļūst gludāks. Eduarda pokemonam ir daudz asu kanšs, kas nozīmē, ka viņš ir ļoti jauns pokemons.
-Raiču, tiksim ar šo galā ātri- Serdža vārdi mērķis bija mazāk tēmēts uz savu pokemonu kā uz Eduardu –zibens spērienu- viņa pavēle izklausījās tik asa un mērķtiecīga, ka pašam Eduardam mirkli radās velme paklausīt šai pavēlei.
Raiču piepildīja visu cīņas laiku ar spožām un spēcīgām zibens šautrām. No pāris nācās izvairīties gan Serdžam gan Eduardam, par laimi neviena no tām viņiem netrāpīja. Lielākā daļa aizkļuva līdz Džeududam, kurš aizlicis plaukstas priekšā acīm, izturēja visu Raiču raidītos elektrības lādiņus.
-Jauns, bet izturīgs- vēljoprojām ar pārākuma sajūtu trenera laukumā uzvedās Serdžs, viņa bezkaislīgais un kaitinošais smaids kaitināja kā Eduardu tā jebkuru citu aiz puiša muguras –paskatīsimies kā viņam patiks elektrības uzbrukums- pēc šiem vārdiem Raiču uzsāka skrējienu Džeududa virzienā.
Ap Raiču izveidojās dzeltenīgs elektrības lauks, kas ne tikai palīdzēja uzbrukumam izskatīties iespaidīgākam, bet arī kļūt ievērojami stiprākam. Džeududs ar milzu pūlēm apstādināja elektrisko peli, noturot viņu savās spēcīgajās rokās. Satvēriens bija ciešs, ka visi Raiču mēģinājumi no tā atbrīvoties bija tikpat bezcerīgi kā mums no nodokļu nomaksas.
-Met viņu pret zemi- Eduards sajuta cīņas pavedienu savās rokās, pēc Raiču iemešanas laukuma cietajā zemē, izveidojot nelielu bedri, puisis lika uzsākt dubļu piku mešanu saceltajā putekļu mākonī. Dubļu pikas mešanu Eduards un Džeududs bieži izmantoja treniņā, precizitātē bieži sacenšoties ar Laimi un Skvirtlu, tagad jau arī Vortoitlu.
Lai arī paŗsteigts un nogurdināts, Raiču vēljoprojām ir pietiekami daudz spēka uzbrukumiem, kas var nest uzvaru. Pirmais mēģinājums bija uzbrukums ar galvu, izlidojot no putekļu mākoņa, par laimi divas dubļu pikas trāpīja Raiču un apslāpēja uzbrukumu, neļaujot nodarīt Džeududam sāpi.
-Mēģina viņu vēlreiz saķert- pirmo reizi cīņas laikā Džeududs izgāja uzbrukumā, medījot peles pokemonu kā Toms Džeriju –nepadodies, pat, ja tev nesanāk, mēs viņu nogurdinām- Džeududs uzticīgi visu darīja pēc trenera norādēm, arī pats savā acīm redzot, ka Raiču kustības paliek nedaudz lēnākas un paviršākas.
Serdžs centās saskatīt iespēju cīņu pavērst sev par labu, taču nepaspējot bilst zilbi, kad Raiču nonācis situācijā, kad ir par vēlu. Džeududs kustējās neiedomājami ātri un sistemātiski, gluži kā robots, neizrādot nekādas noguruma pazīmes, kaut cīņa ilgst jau ceturtdaļu stundas.
Pēkšņi Raiču paklūp, kreiso kāju atstājot izstieptu gaisā, tieši pa ķērienam Džeududam, kurš to saķerot, vēlreiz Raiču svieda pret zemi. Šoreiz trieciens bija smagāks, gan dēļ elektriskā pokemona noguruma, gan dēļ negaidītā klupiena.
Meitene laukuma malā pacēla karodziņu, paziņodama, ka Riaču vairs nav spējīgs cīnīties un Džeududu pasludinot par neastrīdamu mača uzvarētāju. Pēc viņas vārdiem Eduards ar sajūsmas izplestu smaidu skrēja pie sava pokemona, to apskaut un apsveikt ar sen gaidītu uzvaru. Ja puiša apskāviens bija mierīgs un paciešams, tas Džeududa roku spēku Eduards vēl ilgi izjutīs.
Pokemons neaprāķināja pielietoto spēku, piemirstot, ka starp viņa spēcīgajām rokām atrodas treneris nevis pretinieks. Vien pēc paŗis sekundēm abiem pievienojās arī paŗējie draugi, kurus uzvara sajūsmināja tikpat ļoti kā uzvarētājus.
-Apsveicu puis- Serdžs piesoļoja pie Eduards, ar cīņa zaudējušo Raiču klēpī –tagad man jāsoļo pie medmāsas, lai apkopj manu pokemonu, esi šo godam nopelnījis- zāles īpašniek spasniedza metāla žetonu, astoņstaru zelta zvaigzni ar oranžu astoņstūri centrā.
Metāla nozīmīti Eduards piestiprināja jakas iekšpusē, lai katru reizi to uzvelkot, uzvara kalpotu kā atgādinājums par neticamu un piedzīvojumiem bagātu ceļojumu kopā ar labākajiem draugiem. Pie draugiem noteikti pieskaita Kjūbonu, Nidorino un Džeududu. Iespējams pie šiem pavisam drīz pievienosies vēl kāds, bet tas jau stāsts nākamajai nedēļai.
