Pēc pirmās cīņas seko nākamo, atpūtai veltot maz laika, jo kamēr tu guli, kāds cits trenējas un kļūst labāks. Laimim otrā turnīra cīņa norisinājās zem negaisa mākoņiem, bet kamēr var nostāvēt kājās, pokemonu cīņāi janotiek.
Lietus nebija mitējies ne mirkli, kopš paša agra rītiņa tas saslapināja kokus, asfaltu un zemi, cīņas laukums bija pārvērties par lielu dubļu placi. Tas netraucēja Smiltenes pokemonu turnīra otrās kārtas norisei, kur vienā no cīņām jau viens otram pretim stājās Laimis un Čārlzs. Abi puiši jau bija zaudējuši pa vienam pokemonam, Dodou ātri krita no Čārmandera mestajām liesmām, bet uguns pokemons lietus laikā pret Skvirtlu nebija godīga cīņa. Čārlzs jau redzot izlecot no pokebumbas mazo bruņurupuci, tiesnesim paziņoja, ka atsauc savu sarkanīgo dinozauru kā zaudējušu.
-Prātīgs lēmums- Čārlzam atbildēja tiesnesi, kurš no lietus slēpās zem tumši zaļa mēteļa, kas stiepās līdz pat zemei, kurā teju līdz potītēm jau bija ieslīgušas viņa pēdas –Čārmanders padodas, Čārlzam palikuši divas pokemonu izvēles- tiesnesis runāja pie mikrofonā, to paziņojot vien Miai, jo neviens cits šādā laikā ārpus pilsētas nedevās.
Cīņa norisinājās atklātā pļāvā, aiz mazās elektrostacijas virzienā uz Valmieru. Apdegusī zāle, pauguri un bedres liecināja, ka šī vieta tikusi bieži izvēlēta kā cīņas laukums. Uzzinot par cīņas vietu, Laimis jutās gandarīts, jo šeit nav izteiktas priekšrocības kādam no pokemoniem, atklāta un godīga cīņa.
-Es izvēlos Farfeču- Čārzls no pokebumbas izsauca putnam līdzīgu pokemonu, kas atgādina gaiši brūnu pīli ar baltu vēderu. Tam ir plakans, dzeltens knābis, brūnas acis, V-veida melns marķējums uz pieres un trīs spalvu cekuls uz galvas. Tās spārni ir tikpat lieli kā ķermenis, un šķiet, ka tie ir pietiekami elastīgi, lai aizstātu rokas. Tajās vienmēr atrodas vienmēr puravu kāts ar pavasara sīpols.
-Svirtl, triecienu ar galvu- Laimis nevilcinājās ar uzbrukumu, bet Fārfečs ne tikai paspēja izvairīties, bet arī ar purava kātu viegli uzsist pa bruņurupuča aizmugures lejasdaļu. Tā bija maza paštīksmināšanās par par pretinieka lēnīgumu, ko putns spēji izmantoja.
-Knābājienus- Čārlzs iesājumā uzbrukt ar lidojošajiem pokemoniem raksturīgu uzbrukumu, kas daļēji nostrādāja, jo Skvirtls tik tikko spēja izvairīties no spēcīgā knābja –turpini- Fārfeča treneris neļāva putniņam atvilkt elpu.
Lietus pieņēmās spēkā, vairs nebija Laimja baltajam kreklam ūdenī neizmirkusi vieta. Tāda pati problēma bija arī pretinieka sarkanajam lietus mētelim. Cīņai sākoties Čārlza šorti izskatījās gaiši zili, taču ātri krāsu nomainīja uz ievērojami tumšākiem. Pretinieka brūnie mati pieglaudās galvai tik cieši kā nekad, līdzīga problēma pamazām piemeklēja arī Fārfeča spalvas, kas pokemonu padarīja lēnāku un kustības grūtākas.
-Skvirtl, ūdens lielgabalu- arī Laimis pamanīja putna spēka izsīkumu katru reizi sperot sloi uz priekšu, cenšoties ieknābta bruņurupuča rokā vai kājā. Atšķirībā no Fārfeča, Skvirtlam kā ūdens pokemonam bija gluda āda, kas viņu padarīja par lielisku peldētāju.
Ūdens lielgabals trāpīja tieši Fārfeča sejā, putniņu nogāžot zemē, slapjajā zālē. Nu mitrā spalva bija kļuvusi pavisam slapja, neļaujot viņam kustēties tik ātri, cik viņš būtu gatavs to darīt sausā laikā. Tiesnesim redzot Fārfeča nevarību un nespēju piecelties no šāda trieciena, nācās paziņot par vēl vienu Skvirtla uzvaru.
Izšķirošajā cīņā Čārlzs izsauca vēl vienu uguns pokemonu, Vulpiksu. Tāpat kā Laimis, arī šīs dienas pretiniekam ir vien trīs pokemoni, padarot izvēli cīņām ļoti ierobežotu. Pirmo reizi Laimis kļuva pārliecināts par saviem un savu pokemonu spējām. Lai arī Skvirtls tikko aizvadīja nogurdinošu cīņu pret Fārfeču, tagad viņam pretim stājās uguns pokemons, kam nevajadzētu sastādīt lielas problēmas. Papildus viņam rezervē vēl guļ Sindekvīls, taču šo pokemonu šādos lietus apstākļos viņš labprātāk paturētu pokebumbā un neriskētu ar mazā zvēriņa liesmām uz muguras.
-Vulpiks, ātri liesmojošās ogles- Čārlzs kliedza mazajam četrkājainajam suņu pokemonam. Tam ir sarkanbrūns kažoks ar krēmkrāsas pavēderi, brūnas acis, lielas, smailas ausis ar tumši brūnu iekšpusi un trīsstūrveida tumši brūnu deguns. Vulpiksa ķepas ir nedaudz tumšākas nekā pārējā kažokāda un oranža astes ar krokainiem galiem.
Lielās lietus piles apdzēsa Vulpiksa uzbrukumu pirms tas nokļuva līdz Skvirtlam, suņveidīgais pokemons pēc tam centā uzbrukt ar galvu, taču arī tas beidzās ar lēnīgiem soļiem, no kuriem Skvirtls bez pūlēm izvairījās. Laimis redzēja pretiniekā bezspēcīguma vēsmas, uz brīdi ieliekot sevi viņa vietā un mēģinādams saprast kā smalkjūtīgāk pabeigt cīņu.
-Skvirtl, ūdens lielgabalu- Laimis iekliedzās tik skaļi, ka pat caur lietus skaņām, to notiekti dzirdēja arī pilsētā.
-Nē- Čārlzs iekliedzās un uzskrēja uz laukuma, lai saķertu nabaga Vulpiksu un pats uzņemtu spēcīgu ūdens strūklu, kas nāca no Kvirtla mutes.
Čārlzs uzkrita uz sava pokemona, bet ātri piecēlās un iesauca Vulpiksu pokebumbā. Ar asarām acīs, pieklibodams pie Laimja, paspieda roku, apsveicot ar uzvaru un novēlēja veiksmi nākamajā cīņā. Nebija dzirdama arī tiesneša vārdi, kas kļuva par formulitāti, nosaucot Laimi par šīs cīņas uzvarētāju.
