Varbūt kādam piemirsies, ka iepriekšējā nedēļā Laimis izgāja cīņas arēnā, lai uzsāktu izšķirošo cīņu par iekļūšanu starp Smiltenes turnīra labākajiem 16. Viņam negāja viegli, bet puisis negrasās padoties un turpinās cīnīties līdz uzvarai, vai tā būs uzvara, kas novedīs pie labākajiem 16 turnīra dalībniekiem vai uzvara, kas parādīs kļūdas, lai nākamreiz pretinieku pievārētu. To uzzināt var jaunākajā stāstu sērijas daļā ✌🏿
Tur viņi stāvēja viens otram pretim, Sindekvīls un Mačops, gaidot pretinieka pirmo soli. Varēja manīt Sindekvīla mazo aizdusu, kas palikusi pēc spēcīgā liesmu spļaušanas cīņā ar Digletu, savukārt Mačops izskatījās atpūties un atkal gatavs pievārēt pretinieku.
Laimis negrasījās likt Sindekvīlam uzbrukt pirmajam, izmanotdams katru sekundi, lai savam pokemonam ļautu atgūt spēkus. Nevienam nebija ne jausmas, ko gaidīja Āris, taču ilgi puisis nenoturējās.
-Sitieni ar dūrēm- Āris pavēlēja Mačopam doties uz priekšu. Sažņaudzis uzacis, pelēkzilais pokemons uzsāka skrējienu Sindekvīla virzienā, pirmais solis sanāca neveiklāks, paslīdot uz Digleta sanestajām smiltīm uz asfalta, bet tālākie pārliecinoši viņu tuvināja Sindekvīlam. Šajā skrējienā viņam bija ievērojami lielākas priekšrocības pār pretinieku kā tas brītiņu iepriekš bija ar Dodo.
Īsās Sindekvīla kājas nespēja kustēties pietiekami ātri, lai ilgstoši bēgtu no sprīža lielākā Mačopa. Nonācis cīņas laukuma stūrī, mazais Sindekvīls bija nonācis eksistenciālas dilemmas priekšā, izkāpt no laukuma un savam trenerim sniegt zaudējumu vai ļauties Mačopa sitieniem.
-Liesmu metēju- Sindekvīla mazās austiņas saklausīja Laimja balsi un no mutes atkal izšļāca karstu liesmu strūklu, kas pilnībā apņēma Mačopu –turpini- puisis kliedza, bet viņš nezināja, ka Sindekvīls izlicis visus savus spēkus un nu dara vairāk kā pats spēj.
Āris vien spēja skaļi uztraukumā vaimanāt par savu pokemonu, viņa sejas vaibsti parādīja cik ļoti viņam rūp savs pokemons. Viņš izskrēja cīņas laukumā, cauri liesmām cenšoties satvert Mačopu, tā Sindekvīls pārtrauca savu uzbrukumu un turpat uz vietas sabruka.
-Abi pokemoni vairs nav spējīgi cīnīties, katram trenerim atlicis viens, kurš uzvar pēdējā cīņā, uzvar raundā- tiesnesi gluži bez emocijām, sausi norunāja savu tekstu un aicināja trenerus atgriesties savās vietās.
Laimis atsauca Sindekvīlu pokebumbā, pēc tam pasakoties par lielisko cīņu. Pokemons vēl nekad nebija īsā laikā divas reizes izmantojis savu spēcīgāko uzbrukumu. Tas no viņa prasa aptuveni tikpat lielu spēku cilvēkam beza mitas pilnā ātrumā skriet krosu. Šajā brīdī Laimim tapa skaidrs, ka Sindekvīlam nāksies piestrādāt pie izsturības savukārt Dodo pie uzbrukuma dažādošanas.
-Odišs, dari mani lepnu- Āris sauca, metot pokebumbu cīņas laukumā. No tās izleca aptuveni pusmetru garš sīpols. Zils augu sīpols vai sakņu dārzenis ar apaļu ķermeni, sarkanām acīm, mazu muti un olveida pēdām. Uz viņa galvas atradās piecas lielas, zaļas lapas, kuras varēja izmantot kā vājas rokas.
Odišam pretim izslējās Skvirtla bruņurupuča, nedaudz ieliektais, augums. Viņš bija tikpat garš kā Odiša garākā lapa, toties ar ievērojami lielākām acīm un cerams bezbailību. Lai arī Skvirtls izskatījās lielāks un spēcīgāks, viņš tomēr bija ūdens tipa pokemons, kamēr pretinieks pārstāvēja galvenokārt zāles tipu ar mazu indes tipa pieskaņu.
-Dzelkšņu sporas- Āris lika Odišam izkaisīt sporas pa visu cīņas laukumu, lai Skvirtlam nebūtu nekadas iespējas no tām izvairīties.
-Ūdens lielgabalu, temē uz debesīm- sākumā pokemons apjuka, izdzirdot sava trenera pavēli, tāpat kā visi sanākušie un pretinieks, bet pokemons pilnībā uzticoties savam trenerim, pavēli izpildīja. Ūdens strūkla izveidoja kaut ko līdzīgu lietussargam, kas no debesīm krītošās sporas novadīja tālu prom no Skvirtla.
-Sitienu ar galvu- Odišam beidzot bārstīt sporas, Skvirtlam radās iespēja uzbrukt pretiniekam. Viņš ieskrējās un ar ar pieri trāpīja pa Odiša ķermeni, tik sāpīgi kā mazais sīpolveidīgais pokemons gandrīz aizlidoja līdz trenera kājām.
Odišam nebija nekādas iespējas aizbēgt no Skvirtla, viņa kājas bija pārāk lēnas un mazas, lai ilgstoši turētos pretim pat pokemonam, pret kuru ir priekšrocības. Ārim bija jāizdomā negaidīts manevrs, lai liktu Skvirtlam baidīties, kopš veiksmīgā lietussarga paņēmiena, bruņurupuča acīs bija vērojama pašpārliecinātība.
-Indes pulveri - Āris mēģināja ar citu paņēmienu. Ap Odišu izplatījās lillā krāsas dūmi, tie palika aizvien biezāki un tuvojās Skvirtlam, to iedarbība varēja saindēt bruņurupucīti un cīņa beigtos pavisam nelāgā veidā.
-Hidropumpi- Laimis skubināja Skvirtlu kustēties tik ātri cik spēja, lai indīgo miglu izgaiņātu prom no cīņas lauka. Skvirtls palecās gaisā un savilkās bruņās, uzsākot griesties ap savu asi, no visiem bruņu caurumiem izšļācās spēcīga ūdens strūkla, kas vismaz ap Skvirtlu indes mākoni izgaisināja. Arī šis Odiša uzbrukums nenesa gaidīto rezultātu, Skvirtls vēl arvien kaujinieciski noskaņots stāvēja viņam pretim. Maza aizdusa izmainīja viņa ierasto elpošanas ritmu, Laimim lūdzoties, ka ar Skvirtlu nenotiktu tas pats, kas pirms brīža ar Sindekvīlu.
-Vēl brīdi izturi- Laimis lūdzošā balsī čukstēja Skvirtlam, cerot palikt pretinieka nedzirdēts –vēl tika brīdi un varēsim atpūsties- mazās bruņurupuča bruņas cilājās līdz ar katru ievilkto elpu, viņam nebija viegli, to zināja Skvritls, juta Laimis, nojauta Āris un redzēja Odišs.
-Sitienu ar asti- apzinoties ūdens uzbrukumu bezspēcību pret Odišu, Laimis izvēlējās alternatīvus variantus. Viens no tiem bija spēcīgs sitiens ar asti, lai arī tas atņēma lielu daļu no atlikušajiem Skvirtla spēkiem, viņš trāpīja Odišam tik spēcīgi, ka nogrūda zilizaļo pokemonu zemē, kura tas palikam guļam.
-Odišs vairs nav spējīgs cīnīties, cīņš un raundā uzvar Skvirtls un Laimis- tiesnesis savā vienmuļi garlaicīgajā balss tonī visiem pavēstīja acīm redzamo.
