Laimim paliekot vienīgajam pārstāvim turnīrā, viņa plecus balsta arī draugu atbalsts. Viņi palīdzēs un stāvēs Laimja aizmugurē kā stipra klints, bet cīņas laukumā viņam jāiet vien kopā ar saviem draugiem pokemoniem.
Autoostas laukums bija tukšāks kā jebkad agrāk, autobusi novietoti netālajā stāvlaukumā. Cīņas laukums robežas novilktas ar ātri nodzēšamajām līnijām, kas pārvilktas pār parastajām. Cilvēki jau nepacietīgi gaidīja cīņas sākumu, saradušies vairāki desmiti, daži skaitītāji savos blogos apgalvoja, ka kopumā cīņu noskatījās vairāk kā simt skatītāju. Kvalifikācijas cīņai tas bija milzīgs daudzums, kas skaidrojams ar norises vietu pašā pilsētas centrā.
Virs galvas mākoņi pamazām izklīda, neatstājot nekādas cerības uz atvēsinoša lietu, kompensējot ar brīnišķīgu saules siltumu. Tie bija piemīlīgi, gaidītās tveices vietā piedāvājot siltu pieskārienu.
-Tev izdosies labāk kā viņam- Adrians gluži kā pirms boksa cīņas nostājās aiz Laimja muguras un uzsāka agresīvu masāžu. Zem stingrajām rokām, kalsnais Laimja augums sagura, sāpju izsaucienā izvairoties no masāžas.
Četrotne ātrā solī nonāca autoostā, Adrians, Eduards un Mia ieņēma vietu aiz šīs dienas galvenā varoņa Laimja. Pārliecināts par saviem spēkiem, bez uztraukuma pazīmēm ar vāji izdomātu cīņas plānu. Caur Laimi, Adrians izbaudīja pokemona turnīra gaisotni, kopš nokavēja reģistrēšanos, tik tuvu turnīra notikumiem viņš vairs necerēja nokļūt.
Cīņas lauka otrā pusē stāvēja divdesmit trīs gadus jauns puisis tumšiem sprogainiem matiem, kuru draugi sauca Āra Jaunzema vārdā. Gaiši sarkans krekls virs balta T-krekla, kas sabāzts džinsu šortos. Viņš jau no kabatas izķeksēja pokebumbu, ko rokā jau bija palielinājis un gaidīja tiesneša aicinājumu treneriem laist cīņā pirmo pokemonu.
Šo cīņu apkalpoja sirms vīrs ar raustīgu valodu, striktu stūrainu seju, ar skatienu vien spējot atvēsinot iekarsušos trenerus cīņas karstumā. Melnā forma noteikti ar laiku saulē uzsila, vīram varot tikai pateikties laiku ziņu tantei, ka saule ne tuvu nesildīja kā solīja iepriekšējā vakarā.
-Treneri- vīrs uzrunāja Laimi un Āri -izvēlaties pirmo pokemonu un, lai cīņa sākas- Adrians tik tikko sadzirdēja viņa sacīto, tikai mazliet satraucoties, apzinoties, ka Laimis sapratis visu vajadzīgo.
-Es izvēlos tevi- no Laimja mestās pokebumbas izstarojās spilgta gaisma, tai sakopojoties un izveidojot nelidojošo putnu Dodo.
Lielākā daļa sanākušo ļaužu šī izvēle izlikās pārsteidzoša, kamēr viņa draugi stāvēja aiz muguras kā klintis, sniedzot tik nepieciešamo atbalstu. Dodo pretim stājās mazs zili pelēks cilvēkveidīgs cīņas tipa pokemons Mačops. Acīmredzams, ka viss viņa ķermenis ir muskuļu noklāts, neļaujot šim pokemonam nekad nogurt.
-Šodien nav tava veiksmīgā diena- Āris jutās pārliecināts par savu izvēli, savam cīņas tipa pokemonam stājoties pretim normālā tipa pārstāvim kāds ir Dodo.
-Uzbrukumu ar dūrēm- Āris lieki netērēja laiku, liekot savam muskuļotajam draugam nekavējoties ierādīt vietu pretiniekam.
-Dodo, tikai mieru- Laimis ne tikai mierināja savu pokemonu, bet arī sevi. Maza balstiņa galvā kliedza, ka izvelējies nepareizo pirmo pokemonu -izvairies, centies viņu nogurdināt, viņam ir īsas kājas-
Cīņa pamazām sāka atgādināt sunīšus, kur ātrākais bērns bēga no mazākā un lēnākā. Pirmos pusminūti tas likās smieklīgi, nākamo pusminūti satraucoši, jo Mačops pielika soli savā ātrumā, bet vēlāk interesanti bija tikai treneriem.
-Stājies pretim ar kājām- Laimis salūza zem domīgo skatītāju urdēšanas un lika pārtraukt bēguļošanu un izmantot savas neticami spēcīgās kājas.
Dodo ar spēcīgu spērienu trāpīja par Maočopa seju, mazajam cīnītājam ievaidoties, taču putnveidīgajam pokemonam izdarot otru sitienu, Mačops spēja satvert kāju. Viņš nelaida to vaļā un sagaidīja trenera pavēli, Dodo triekt zemē.
Pēc šī trieciena, tiesnesis pacēla karodziņu, paziņojot, ka Dodo vairs nav spējīgs cīnīties un uzvara tiek piešķirta Ārim un Mačopam. Āra iedegušajā, gaiši brūnā ādā izveidojās pašapmierināts smaids, bet tam bija labs pamats.
-Tu iesi nākamais- pēc tam, kad bija atsaucis Dodo, un pateicies par cīņu, viņš paņēma nākamo pokemonu, to izmetot cīņas laukumā.
Baltajai gaismai sakopojoties, izveidojās uguns tipa pokemona, Sindekvīla skaistais augums. Prasmīgu gājienu ar pokemona maiņu izdarīja Āris, kas nomainīja Mačopu pret zemes tipa pokemonu Digletu. Mazs brūns pokemons, kas škietami mūžīgi aprakts zemē, atstājot redzamu tikai savu galvu. Tā mazais un vieglais augums padara to par vieglāko un mazāko zemes tipa pokemonu pasaulē.
-Uguns metēju- Laimis ātri Sindekvīlam lika izmantot viņa labākās prasmes, Digletam cenšoties paslēpties zem zemes. Par nelaimi Ārim un Digletam, uguns liesmas sekoja pokemonam arī alā, to izdzenot atkal virszemē, ko Laimis jau gaidīja. Viņš lika Digletam uzbrukt ar galvas triecienu un tas bija izšķirošs šajā cīņā.
-Lieliski Sindekvīl- Laimis palecās gaisā, izdzirdot tiesneša priecīgo vēsti, ka Diglets vairs nav spējīgs turpināt cīņu.
Āris atsauca Digletu un viņa vietā atkal sūtīja Mačopu, kura acī kvēloja tikpat karsta liesma pēc cīņas kā tā, kas Sindekvīlam uz muguras.
