local-stats-pixel

Vai tiešām ņirgāties par citiem ir normāli?!153

1453 7

Labdien!

Daudzi no Jums savulaik ir tikuši apsmieti, iespējams, pat fiziski aizskarti, iespējams, pat esat bijuši depresīvos apstākļos, iespējams, esat saskārušies ar morālo vardarbību gan ģimenē, gan skolās, gan citur. Vēlos Jums pastāstīt nedaudz no savas personīgās pieredzes..

Sākšu stāstījumu ar to, ka neesmu bijusi tas ''krutais'' bērns, neesmu iederējusies ne pulciņos, ne grupiņās, ne skolās, ne starp draugiem, ja nu vienīgi ar to, ka mani ir ''forši apsmiet''. Mana ģimene izjuka, kad man bija nieka 3 gadi. Vēlāk manai mammai klājās grūti, nebija viegli ar naudu, un citām lietām, taču es vienmēr biju paēdusi un apģērbta. Bērnībā biju jauks bērns ar labām sekmēm gan dārziņā, gan sākumskolā. Es biju kā lielākā daļa bērnu līdz 11 gadiņiem. Skolā klasesbiedriem likās savādāk, viņi mani nepieņēma. Es nepratu būt tik ''forša'', kādi bija viņi.

Visspilgtāk atceros pāridarījumus, kurus ikdienā esmu jau iemanījusies izgrūst no sava prāta. Skolā mani bieži iekaustīja, protams, ne tā, ka man palika kāds zilums, taču mani iedunkāja, mani apsmēja un es vēl līdz šai dienai nesaprotu, par ko. Nācās nomainīt skolu, un tur sākās viss tas briesmīgākais. Zēni uz mani skatījās šķību aci, jo redz, mani iepriekšējie ''jaukie'' klasesbiedri tiem bija sastāstījuši, ka ar mani nevajagot draudzēties, nāku no nabadzīgas ģimenes. Tai skolā jutos tik tiešām nevienam nevajadzīga. Pārbraucot no skolas, bieži gūlos gultā, raudāju, un neko nesapratu. Domāju - kas man vainas? Tai skolā nomācījos pusotru gadu, taču labāk nekļuva. Tiku iedalīta nūģu pulciņā.

Nevaru teikt, ka man nebija nevienas draudzenes. Bija arī draudzene, kura skolā par mani nelikās ne zinis, bet, kā biju mājās, tā viņa nāca pie manis, sak, nāc ārā, paspēlēsimies.. Es toreiz biju ļoti naiva, nesapratu, ka acīs - draudzene, bet aiz muguras - ļaunākais murgs. Viņa par mani zināja visu, bija mana ''uzticības'' persona, jo es biju naiva. Tikai pēc tam sapratu, ka visu viņa atstāsta citiem. Gan to, kas man patīk. Gan to, kuri cilvēki man riebjas. Gan to, ko es domāju par citiem.

Atkal nācās mainīt skolu, jau trešo reizi. Tur man sākās zelta dzīve, centos iederēties. Neņemot vērā to, cik kautrīga un mazrunīga biju kļuvusi, cilvēkiem es patiku.. Man toreiz bija 15 gadu.

1453 7 153 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://es
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 153

0/2000
Tie, kuri apsmej, parasti kādā konkrētā dzīves posmā saprot, ka tas nebija pareizi. Protams ir tādi, kuriem ir mūžīgi 14 gadi. Un cietušie, kuri pārcietuši grūtos laikus, ir papildus motivēti izsisties dzīvē. Smieties par nabadzīgu bērnu ir stulbuma kalngals. Nejau tu, sīkais perdeli nopirki sev Iphone.
98 0 atbildēt
Diemžēl vecāki ir aizmirsuši to, ka bērns ir jāaudzina, lai tas nekļūtu par muļķi sabiedrībā.
62 0 atbildēt

Es nezinu, bet vienkārši ir pārāk daudz cilvēku kam ir par daudz dots pašiem nesaprotot tā jēgu. Manliekas jaunieši izrāda no sevis ķipa to ka ir pārāki lai palielītos citu vidū. Diezgan spēcīgs raksts.

47 0 atbildēt
Cik es esmu novērojusi, pāri darītāji to dara tikai tāpēc, lai iederētos pie pārējiem, starp viņiem ir arī normāli cilvēki, ar kuriem paliekot divatā atklājas viņu īstā personība. Manuprāt, viņus visus vada viens "barvedis" un pārējie, lai izpatiktu un iederētos lēkā līdzi. Piemēram - ja kāds no pazemotājiem sāktu tevi aizstāvēt - viņu vairs nepieņemtu un pašu pazemotu, un vai tad tāda dzīve ir viegla, bet ja kāds, kas nav "krutais" sāktu tevi pazemot, tad viņš aizvien vairāk iederētos pie "krutajiem". Mani neviens gan nav pazemojis, bet par draudzeni es gan saprotu - draudzējos ar vienu meiteni veselu gadu, likās, ka tā ir īsta draudzene, bet gadījās tāpat kā tev - viņa mani nodeva un aizgāja pie tiem "krutajiem" bērniem. Tagad pašai tas liekas smieklīgi, bet tad es ilgi, ilgi raudāju, lai gan - sieviešu draudzībai vairs neticu.
35 0 atbildēt

spokos pilns ar tadiem lietotajiem ir kas apsmej  http://spoki.tvnet.lv/profils/Super-Ana  << luk palaiset vinas video komentarus un sapratisiet par ko runaju, bet kad kads ieleik rakstus par sadu temu visi uzreiz saka ka tas slikti ka ta var utt. pilnigi riebjas tie dirseiji   emotion  (p.s neko neizstavu vienkaris saku ka ir taisniba)

31 0 atbildēt

Bērni ir stulbi ! Īsi un konkrēti...

29 2 atbildēt

Arī mani skolā apsmēja un iekaustīja, parasti barāemotion Pat salauza roku. Vēlāk viss kaut kā pats no sevis beidzās ap sesto klasi, pat nezinu kāpēc.emotion Manuprāt, problēma ir tāda ka skolās apcēlēji netiek, pilnīgi nekādā veidā, sodīti, labākajā gadījumā audzinātāja pakrata ar pirkstu. Skolās valda pilnīga visatļautība

26 0 atbildēt

Neesi vienīgā. Arī mani izsmēja skolā, iekaustīja, apsaukāja par neglīteni, bomzi, kropli. Visur sēdēju viena pati, neviens man tuvumā negāja. Nomainīju skolu, ziņas izplatījās ātri. Arī tur mani neviens nepieņēma. Nekad neesmu izbaudījusi skolas laikus kopā ar klasesbiedriem, visur par mani ņirgājās. Skolu esmu pabeigusi. Man ir veiksmīgas attiecības, kur nav tālu līdz kāzām. Pirms iepazinos ar puisi, biju iedzīta mazvērtības kompleksos par savu izskatu. Stāstīju to puisim - viņš teica absolūtas muļķības. Sīku, dumju bērnu izdarības.

Man vajadzēja ilgu laiku, lai es saviem pāri darītājiem piedotu. Vairākus gadus.

Nesaprotu es šādus cilvēkus. Tie, manuprāt, cenšas tikai sajusties krutāki no tā, ka var nolikt kādu. Pēc tam es iemācījos saviem pāri darītājiem iedot pa čaiņiku, un tā konkrēti...bet ar to nebija gana, vieglāk bija piedot.

25 0 atbildēt

Cilvēkus tāpat vien neapsmej. Nav pat nozīmes par ko un kapēc. Pēc 12 saviem dzīves gadiem saprotu kapēc to laik mani patiesībā apsmēja. Ne jau nu tapēc, ka man būtu kāds lielāks trūkums kā citiem. bet tikai tapēc, ka es ļāvu. Kad beidzu uztraukties un mēģināt domās sevi aizstāvēt no citu viedokļiem viss tas beidzās, kaut gan sastāvs klasē nemainījās. Pirmkārt ir jāsaprot, ka vidrīzāk esi sevi pataisījusi par vieglu mērķi. Otrkārt, ka izskats vai smadzenes, it īpaši skolas laikā milzīgu lomu nespēlē, kamēr ir mugurkauls un labas manieres nevienam ne interesē kas tu esi, ne apsmiet gribēs.

P.S. Tas pats attiecas ar trūcīgajiem. Protams, ka tās šmotkas spēlē lomu un jaunākais Iphones kā gaiss piektklasniekam. Bet ne jau nu kādam baigi rūpētu cik tavs džemperis neglīts vai telefons vecs. Tieši trūcīgie ir tikai kuri satraucas visvairāk paši par sevi. Cilvēks ir mednieks pēc rakstura, un visu šo nepārliecinātību var saost pa gabalu. 

25 0 atbildēt

Izsaku līdzjūtību,nē nē nav runa par kādu aizgājēju!Es ļoti labi to saprotu,jo pats kādu laiciņu arī esmu tamlīdzīgu piedzīvojis,pat bija domar par suicīdu un ne vienu vien reizi,bet kaut kā ar laiku viss mainījās,klases sastāvs,sapratu to ,ka ja likvidē "galveno ļaunuma perēkli"tad liek mani mierā un pat rodas vismaz kaut kādi draugi.Sapratu,to ka nevar nevienam visu pēc kārtas stāstīt,jo pēc tava stāstītā par "draudzeni"es arī uzkāpu tieši uz tādu pašu grābekli!Nu ko,lai tev jauka diena!++

24 0 atbildēt

Ja Tev ir problēmas visās skolās - tad varbūt ka zināma problēma ir Tevī?  Jāpamaina sava personība, jāiemācās savā reizē ''patrādāt ar elkoņiem''. Tāda ir dzīve , darbavietās ir tas pats - vismazāk strādā un visvairāk saņem tie kas i drusku nekaunīgi un ambiciozi, pārējie rukā un saka  - jā priekšniek.

21 0 atbildēt

Neredzu seju, bet izskaties tīri labi emotion

21 0 atbildēt
Es esmu mācījusies 6 skolās. Tikai 2 no tām mani napsmēja- Īrijā,jo tur pret bulingu attiecās ļoti nopietni un vēl vienā skolā laikam. Un viss tikai tādēļ,ka esmu īsa. It kā es pie tā būtu vainīga. Ja man būtu bijis vairāk fiziskā spēka un drosmas,es viņus visus būtu nolikusi pie vietas,taču ar augumu zem 1,50 neko daudz neiespēsi.
20 1 atbildēt

Tev nevajag censties iedziļināties kāpēc tevi apcēla, bet vienkārši to ignorē, izdari tā, lai tev ir vienalga par to. Atrodi to, kas tevi interesē un nodarbojies ar savām lietām. 

18 0 atbildēt
Visāda veida vardarbība ir ikdiena, no tās nekur neaizbēgsi un tā būs visur. Manuprāt tas ir normāli, katrs cilvēks ir savādāks un katram smadzenēs ir kkas cits un protams viņiem kaut kas var nepatikt. Diezgan muļķīgi ir teikt, ka tie kas apsmej vai nodara pāri citiem ir paši saskārušies ar tāda veida problēmām. Atceros to bieži vien teica skolā skolotāji, ka to dara tikai tādi cilvēki kuriem pašiem ir problēmas. Galīgi garām, visbiežāk tas ir vainu bara instinkts, vai arī tam cilvēkam kas apceļ citu ir savi uzskati, kuriem Tu neatbilsti. Protams viss tas ir diezgan muļķīgi, bet no vienas puses tas ir normāli. Vienmēr un visur būs cilvēki kas netiks pieņemti, jo tā tam ir jābūt. Protams tās ir tikai manas domas. Pats esmu saskāries ar šāda veida problēmām ārpus skolas. Es nezinu vai to var īsti nosaukt par tāda veida vardarbību kādu Tu aprakstīji šeit, bet ir tā, man ir daudz draugu un paziņu ar kuriem man ir labas attiecības un protams ir arī ļoti daudz cilvēku kuriem es nepatīku, kuri mani regulāri nodi*š par to, ka es esmu es. Un tas ir normāli, es to saprotu.
16 0 atbildēt

Aptauja šodien vien parāda to, cik skaudra ir dzīve. Pati vienmēr esmu bijusi apcelta, jo:

1. Man vienīgajai klasē bija krūtis. Jau 4. klasē man bija A izmērs, tāpēc citām meitenēm skauda un viņas sāka izturēties nejauki. Protams, ta sir stulbi, bet nu mēs bijām bērni.

2. Es biju normāla auguma un svara meitene, tomēr visapaļīgākā visā klasē. Vislielākā nelaime bija tā, ka man ir iedzimts plats krūšukurvis un vispār patiešām smagnēji kauli, bet pārējām klasesbiedrenēm un lielākajai daļai skolas (lauku skoliņa) bija normāla- smalka miesasbūve, varat tikai iedomāties, kā es starp visiem šiem izskatījos. Nu tā, kad esat iedomājušies, varat saprast, kādos vārdos mani apsaukāja un apcēla. Resnule, tusne utml, nav jāstāsta tālāk. Pat ģimenes ārste, kad atbrauca uz skolu visus svērt un pārbaudīt, man pateica, ka esmu resna un man vajag notievēt, tomēr viņa piemirsa, ka man ribas jau bija redzamas, jo šie saukļi no citu bērnu puses mani bija iedzinuši turpat anoreksijā. Un tā līdz 7. klasei, kad man nācās doties pie psihologa, jo citādi es vispār nebiju spējīga atrasties skolā un es jutos tik slikti, cik vien slikti var justies. Protams, pubertāte lika man ieslīgt vēl dziļākā depresijā, bet sakne jau bija skolasbiedru apsaukāšanās un ģimenes ārstes stulbums.

3. Mani apcēla, jo biju gudra. Piektās klases beigās kļuvu par Skolas prezidenti un tā noturējos šajā amatā pat līdz skolas beigšanai. Visas skolotājas mani slavēja, rādīja kā piemēru pārējiem bērniem, kuri kļuva vēl jo niknāki, kad viņu acu priekšā tiku uzslavēta.

4. Man bija draudzene, kura iespļāva man sejā. Kad par viņu ņirgājās, es viņu aizstāvēju, bet kad ņirgājās par mani, viņa stāvēja klusu. Es nerunāšu par cūcībām, ko viņa tur sarunāja un sadarīja skolas laikā, bet tomēr- pēc viņas es nespēju vairs draudzēties ar citu sievieti kā kādreiz- pieņemt viņu gandrīz kā savu māsu.

5. Es tiku apcelta, jo es netusējos, negulēju ar to, ar kuru nu pagadījās, nepiedzēros līdz nemaņai. Stulbi, ne?

Un tas viss beidzās, kad pabeidzu pamatskolu, tik viena daļa meiteņu palika tieši tik glupas un iedomīgas, kādas bija pamatskolā.

16 0 atbildēt

Dari otram labu,būs labi pašam!

16 1 atbildēt

tāpēc vajag vienreiz paņemt ar krēslu un ievilkt pa galvu tiem kas tevi apceļ. Zinu kad izklausas stulbi, bet efektīvi. Mani ar skolā apcēla, līdz brīdim kad lielai daļai saviem klases biedriem pa muti sadevu. Arī ar krēslu ievilku. Un bija miers. Biju lielākais klasē (augumā) Apsmēja dēļ to kam mani vecāki bija zemnieki. Pārējie bija pilsētnieki. no 7 klases līdz pat šodienai vairs nav bijušas tādas problēmas. 

14 0 atbildēt

Es skola vienmer aizstaaveeju vaajaakos, par ko ari pats visvairaak dabuju. Es vnk esmu no tiem kas nevar paciest netaisnibu, ka to redzu - iejaucos.

Tad kad jau studeju RVT, bija viens kuru aizstaaveeju 3 gadus, ceturtajaa gadaa shis saaka uzvesties kaa gniida, aizmirsa ka sho 3 gadus aizstaaveeju un saaka tos apsmieshanas pigorus uz maniim, nezinu kas vinam tur galvaa nostraadaaja, kas lika padomaat ka tas vinu kautkaa pacels sauliitee, bet tas 4 gads vinam izvertaas par to ka nu jau Es vinu noliku pie vietas, ta ka vinam rimties nenaaca praataa tad sanaaca taa ka man regulaari naacaas vinu parmaaciit, bet citi, tie kas vinu 3 gadus apbizhoja nu jau man skaloja praatu lai nabagu liekot mieraa. Lai ari man naacaas biezhi ciest taisniibas vaardaa, Es nevaru teikt ka mai tas butu izmainijis uz slikto pusi, man nirgashanas par citiem nesagaadaa nekaddu baudu un krutuma limeni, Es esmu pacietiigs un ignoreju visu negatiivo kas versts uz mani, bet ja mani izved no pacietibas tad tam cilvekam saakas elle ne dziive.

13 0 atbildēt

Man atkal skolā bija tā, ka netiku fiziski ietekmēts, nebija nekādu problēmu at "huligāniem", bija draugi utt, Bet vairāk aprunāja un centās par mani izņirgāties meitenes, jo es nebiju viens no tiem izskatīgajiem, stilīgajiem, modīgajiem. nesekoju trendiem un visiem tiem "saldo" stiliem utt Bet tā aprunāšana ilgi negāja jo man bija un vēl joprojam ir tā "I dont give a shit attieksme". Līdz ar to klases cacām palika garlaicigi un likās mierā.. Bet manīn nekas nav mainījies... vēl jo projam ir viss poh, neinteresē ne mode, ne trendi, ne stiligas drebes un aksesuāri. Labāk aizeju uz garažu motoru paskrūvēt nekā taisu manikīru vai eju šopingot pa rīgas lielveikaliem.

12 0 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »