local-stats-pixel

Vai tiešām ņirgāties par citiem ir normāli?!153

1453 7

Labdien!

Daudzi no Jums savulaik ir tikuši apsmieti, iespējams, pat fiziski aizskarti, iespējams, pat esat bijuši depresīvos apstākļos, iespējams, esat saskārušies ar morālo vardarbību gan ģimenē, gan skolās, gan citur. Vēlos Jums pastāstīt nedaudz no savas personīgās pieredzes..

Sākšu stāstījumu ar to, ka neesmu bijusi tas ''krutais'' bērns, neesmu iederējusies ne pulciņos, ne grupiņās, ne skolās, ne starp draugiem, ja nu vienīgi ar to, ka mani ir ''forši apsmiet''. Mana ģimene izjuka, kad man bija nieka 3 gadi. Vēlāk manai mammai klājās grūti, nebija viegli ar naudu, un citām lietām, taču es vienmēr biju paēdusi un apģērbta. Bērnībā biju jauks bērns ar labām sekmēm gan dārziņā, gan sākumskolā. Es biju kā lielākā daļa bērnu līdz 11 gadiņiem. Skolā klasesbiedriem likās savādāk, viņi mani nepieņēma. Es nepratu būt tik ''forša'', kādi bija viņi.

Visspilgtāk atceros pāridarījumus, kurus ikdienā esmu jau iemanījusies izgrūst no sava prāta. Skolā mani bieži iekaustīja, protams, ne tā, ka man palika kāds zilums, taču mani iedunkāja, mani apsmēja un es vēl līdz šai dienai nesaprotu, par ko. Nācās nomainīt skolu, un tur sākās viss tas briesmīgākais. Zēni uz mani skatījās šķību aci, jo redz, mani iepriekšējie ''jaukie'' klasesbiedri tiem bija sastāstījuši, ka ar mani nevajagot draudzēties, nāku no nabadzīgas ģimenes. Tai skolā jutos tik tiešām nevienam nevajadzīga. Pārbraucot no skolas, bieži gūlos gultā, raudāju, un neko nesapratu. Domāju - kas man vainas? Tai skolā nomācījos pusotru gadu, taču labāk nekļuva. Tiku iedalīta nūģu pulciņā.

Nevaru teikt, ka man nebija nevienas draudzenes. Bija arī draudzene, kura skolā par mani nelikās ne zinis, bet, kā biju mājās, tā viņa nāca pie manis, sak, nāc ārā, paspēlēsimies.. Es toreiz biju ļoti naiva, nesapratu, ka acīs - draudzene, bet aiz muguras - ļaunākais murgs. Viņa par mani zināja visu, bija mana ''uzticības'' persona, jo es biju naiva. Tikai pēc tam sapratu, ka visu viņa atstāsta citiem. Gan to, kas man patīk. Gan to, kuri cilvēki man riebjas. Gan to, ko es domāju par citiem.

Atkal nācās mainīt skolu, jau trešo reizi. Tur man sākās zelta dzīve, centos iederēties. Neņemot vērā to, cik kautrīga un mazrunīga biju kļuvusi, cilvēkiem es patiku.. Man toreiz bija 15 gadu.

1453 7 153 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://es
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 153

0/2000
Es sēdēju maliņā. Jo man vienkārši viņi visi besīja.
2 0 atbildēt
Nu,man ir 20 un 1.47. Tev vēl ir iespējas izaugt. Puiši aug līdz 18 gadiem,ja veselīgi dzīvo.
2 0 atbildēt

Saskāros ar ko līdzīgu 4. - 5. klasē. Tiku apmieta dēļ sava tēva, kurš bija dzērājs, bet tajā brīdi nedzēra nemaz. Tas mani noveda līdz tādam līmenim, ka man bija ļoti vienalga, kā es izskatos - kļuvu par "pašpuiku", nesekoju līdzi savam apģērbam (ģērbos ļoti tizlās un netīrās drēbēs), lamājos, piedēvēju pati sev iesauku "Saša", kā Aleksandram Radionavičam no Nasha Russia... Bet tad, kad es atnācu mājās raudādama pēc kārtējās apsmiešanas reizes, mana mamma piezvanīja galvenā ļaundara mammai un tas viss izbeidzās, kā arī es pati sāku mainīties, paliku normālāka... Tagad ar viņu satiekam ideāli, kā arī attiecības ar visiem klasesbiedriem ir ideālas. emotion  

Galvenais ir mēģināt risināt problēmu, jo iešana uz citu skolu nevienmēr ir reāls risinājums, ja dzīvo laukos un tuvākā skola ir 10 - 15 km attālumā un tur tevi tāpat pazīst...

2 0 atbildēt

emotion

2 0 atbildēt

Tik daudz upuru..  emotion 

1 0 atbildēt

ko nu Saimu ar visi abizo neviens vel nav pasnaaviibu uztasiijis..visi runa dara mukiibas..nozeleo, izbauda.kas vel a smuka meitene bilde.beidz sev praatu cakareet ar to visu tas vel nav tas briesmiigaakas lietas dziive..esi stipra. un prieksma vispar ko rakstu ;D TAPAT MANI GALVAA NENEMS AIZMIRSIISI KO TEICU nenaak miegs emotion 

2 1 atbildēt

Es arī esmu saskārusies ar ņirgāšanos par mani vai citiem bet man vis ir vienalga.Es labāk paklusēšu un sagaidīšu cilvēku ar kuru var par visu parēkt.Bet ja man garstāvoklis ir sliktis tad labāk paturat savas mutes ciet jo jūs to nožēlosiet.

1 0 atbildēt

Ja kādreiz vēlies/nav ar ko, parunāt, raksti.. saprotu tevi!

1 0 atbildēt

Katram par sevi jāpastāv un skola vienmēr būs tā vieta, kurā, tie, kas nespēs sevi aizstāvēt - tiks apsmieti. To nevar iemācīties, to var saprasts. Nomest visas domas pie malas un rīkoties, dod prettriecienu, lai apcēlēji zin, ar ko viņiem darīšana.

1 0 atbildēt

Zinu tos kuri ņirgājās. un zinu arī pretējas izjūtas! Viens otru atsver! Nelielos ar sliktiem nodarījumiem!

1 0 atbildēt

nu ja- tevi nenes pat zeme- asfalts zem tevis sadrūp!  emotion 

1 0 atbildēt
Paldies! emotion P.S. - prieks, ka ir tādi, kas saprot savas kļūdas un mainās uz labo pusi. Veiksmi Tev.
1 0 atbildēt

Ej nost tev labaaas kājas :333

1 0 atbildēt
šādus cilvēkus, kuri dara pāri, vienkārši ignorēt. Pakaitinās dažas reizes un tad sapratīs, ka nav jēgas.
1 1 atbildēt
Jā esmu bijis UPURIS!!
0 0 atbildēt

Skolā valda tikai viens likums - ''Ēd vai tiec apēsts''

5 5 atbildēt

Visiem kas ņirgājas par citiem vai morāli pazemo derētu noskatīties krievu filmu "Putnu biedēklis" (Чучело) ar Kristīni Orbakaiti (Pugačovas meita, viņa toreiz vēl tīņu vecumā bija) galvenajā lomā. YouTube droši vien ir.

0 0 atbildēt

pohui , pist var.

1 1 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

Dzīve ir skarba... Latvijā netrūkst neizglītotu ar daunismu slimu cilvēku, tā kā pierasta parādība...

1 1 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »