Labs vakars!
Ilgi ir bijis, ka esmu bijusi ēna, kas visu laiku slēpusies un balsojusi par rakstiem, bet neizskaidrojamu spēku iespaidā, nolēmu uzrakstīt kaut ko.
Kā jau zināms, visi vismaz reizi mūžā esam lietojuši sabiedrisko transportu un esam iekūlušies neparastos notikumos, morāles lasīšanas brīžos, kā arī tīši vai netīši iejaukti citu sarunās.
Tad nu neliels raksts, kurš, varbūt, ir vairāk kā maziņš pārdomu mirklis - pašiem ir to nācies piedzīvot vai tomēr īsti nē.
Izpaužamies komentāros, varbūt ir vēl kāds labāks kroņa numurs.
***
Autobuss.
Autobuss vispār ir viena brīnišķīga vieta. Pamatskolas laikā tur tika noskaidrotas ietekmes sfēras, attiecības, kontroldarbu atbildes, mājasdarbi, vai Ilzīte mīl Jānīti un vai Kārlītim ož pēdas. Nācies ir piedzīvot brokastu desmaises plūdus, kas ar savu pusagremotā ēdiena smaržu, liek atgādināt visiem par rīta maizīti, un biešu zupa maisiņā nepārspēt nekam, Bet varbūt tomēr?
Kas gan var būt skaistāks par to, kā braukt piektdienas pēcpusdienā, ellišķīgi karstā dienā, pārpildītā reģiona maršruta mikriņā, kur blakus stāvošā cilvēka padušu spalvas sitas sejā, un kādam somā siļķe cenšas izlausties.
Protams, arī pēc svētku dienas, kad jātiek mājās ir jaukas. Kādam manam draugam, kurš nolēma pa visu mikriņu stāstīt pasākuma atskatu, piedraudēja, ka viņu piekaus, ja viņš neapklusīs. Arī tā gadās.
Vai situācija, kad divi jauki kungi piedāvā no mangaļa padzerties vietējo dzimtenīti, kas izslēgs visas dimensijas.
Kad kāds 2h garā pārbraucienā skatās uz Tevi, un, izkāpjot Tev, sāk sekot.
Vai, kad paziņa, ar ko brauc kopā, atveroties durvīm kaut ko izmet, un tantuks sāk stāstīt, ka mūsdienu jaunatne ir briesmīga un viņas laikos tā nebija. Nemaz nerunāsim par tām super tantēm, kas knapi spēj paiet, bet brīvas vietas gadījumā skries gaismas ātrumā.
***
Vilciens.
Pateicoties studijām, iepazinos ar vilcienu. Īpaši ar Liepāja-Rīga reisu.
Pēdējās nedēļas ir kāda kundze, kas:
1) uztaisījusi scēnu, ka nespēj iekāpt vagonā;
2) uztaisīju scēnu, ka jāmaksā par biļeti skaidrā naudā (arī man tas mēdz sagādāt problēmas, bet skandāls jau tāpēc nav jātaisa vagonā);
3) draudējusi konduktorēm;
4) visam vilcienam izstāstījusi par kvēlu nakti pludmalē, kur baudījuši bateriju ar vodačku un šampanieti (visu cieņu viņas vecumā)
5) pareizi, vēl bija scēna, ka 3 vagonu garā vilcienā, labierīcības ir galējos vagonos (mīļā, tad nekāp vidējā vagonā)
Ir bijis gadījums, ka pa visu vagonu izplūst šprotu smarža.
Bet, ko es patiešām nespēju ciest. Ziemas laikā it īpaši to novēroju. Novelk apavus, uzliek uz radiatora un guļ. Vagons "šmaržo" pēc nedēļu vecām zeķēm, jebšu "paldies, par jauko braucienu".
***
Gaisa satiksmes pakalpojumi arī ir jauki, kad esi spiests noklausīties blakus sēdētāja dzīves stāstu, tikai tāpēc, ka pārlidojuma laikā Tevi visu pamodina, kad esi iemidzis.
***
Tas šovakar arī būtu viss no manis, bet tiešām interesanti būtu uzzināt, ar ko Jūs, spocēni, saskaraties, kad jābauda sabiedriskais transports 
