Nevienam nenovēlu aizrauties ar azartspēlēm, jo visiem ir viens mērķis - LAIMĒT! Bet lielākā daļa cilvēki nepārtraukti tikai ZAUDĒ naudu, un rada atkarību uzspēlēt vel ar domu - GAN JAU ES VINNĒŠU!
Es šo visu stāstu pēc savas pieredzes ar kuru cīnijos ļoti ilgi, tādad sāksim ar šo:
1. Azartspēlēs sāku spēlēt, kad sāku dzīvot Rīgā skolas kopmītnēs (kojās), kad mani pusaudži, aicināja mani uzspēlēt,šīs spēles, jo viņi jau bija slimi!
2. Pēc manām domām, kas tad tur tāds ir kad aiziet, protams kad vinnēšu! :) un tad turpinājās viss šis.....
3. Pēc pāris zaudētām reizēm, es sāku domāt, kad gan jau pienāks tā diena, kad vinnēšu lielo laimestu bet.......
4. Bet mana atkarība aizgāja tik tālu,kad es sāku visas savas vērtīgās mantas likt lombardā,pat apsvēru domu zagt, bet no tās atturējos, lai tikai iegūtu naudu, ko iegrūst automātāun iegūtu savu sasapņoto laimestu.
5.Biju jau ticis, tik tālu, līdz savam dzīvoklim,kuru neapdomīgi, ātri un vienkārši ieķīlāju par 3,500 Ls, un kur pēc jūsu domām es to naudu liku?
6. Protams, ka visu pāris dienu laikā atstāju ,,LAIMĒTAVĀ''
7. Kad to uzzināja mani vecāki, viņi ļoti ātri ,,ķērās vērsim pie ragiem'' un darīja visu, kas bija viņu spēkos un ko viņi spēj atļauties, jo biju jau viņiem daudz naudas prasījis!
8. Viņi mani aizsūtīja uz rehabilitācijas centru, kur nogulēju mēnesi, pildot visādas relaksācijas procedūras, lai manpalīdzētu, jo es visu laiku domāju par azarspēlēm.
9. Guļot rehabilitācijas centrā es azartspēles griezu datorā, kur grūdu atkal iekšā naudu no konta!
10. Bet medmāsiņa mani nodēva, un vecāki atņēma manu kredītkarti ar visiem internetbankas papīriem, un es sāku savā prātā saprast, kad AZARTSPĒLES ir kā narkotika.
11. Liels, paldies maniem vecākiem, ka viņi parūpējās par mani, un darīja mani laimīgu. Ir vienkārši grūti to atcerēties :(
TĀPĒC NO SIRDS IESAKU, NEVIENAM NEAPMEKLĒT ŠĪS IESTĀDES, JA NEVĒLATIES TĀDU DZĪVES SĀKUMU KĀ MAN!