Cilvēkam ir tāds orgāns - kuņģis: Kuņģa dienasgrāmata10

Pirmdiena.
Rīts. Tāāāāks: Apģērbās, izgāja no mājas un vilkās uz darbu. Bet kurš brokastis ēdīs? Kur ir mana biezputra? A, nu ja papīpē vēl: Es tev tūlīt nelabumiņu uzsitīšu! Nu-slikti, ja? Nav ko pīpēt ar tukšu kuņģi! Kas vispār notiek? Diena. AAA - nu skaidrs - sestdien viņai likās, ka viņai ir celulīts un no pirmdienas mēs esam uz diētas. Bļin! A man kāds jautajā vispār? Nu nē - es tev neesmu čolka, ar kuru var taisīt eksperimentus! Ieslēdzam vidēja stipruma burkšķēšānu. EEEE: nu nē - savu kefīriņu, skaistulīt, iebāz, nu tu jau zini, kur… Pastiprinam burkšķēšanu, pievienojam skaņu efektus… Vakars. RĪT GRIBU! GRIBU RĪĪĪĪĪĪĪT! DODIET ĒDIENU! GRIBU CŪKAS KARBONĀDI!!!!! RĪĪĪĪĪĪĪT!!! Da nu tev bija gulēšana. Neaizvēršos, pati dura - esmu izsalcis! Gribu ēst-saproti! Man nelīdz tavai diētai. Es. Gribu. Ēst. Nu pamēģini, pamēgini man te aizmigt. O - biešu zupiņu tagad ar krējumiņu…

Otrdiena.
Rīts.Tāks.Turpināsi mani mocīt, ja? Es atkal palikšu bez putras, ja? Tavu kāpostlapu barības vads jau no izsalkuma saplosīja, līdz manīm nemaz nenonāca. Bļin, nu man arī stulbene trāpījusies… Visu nakti apskaudu amerikāņu kuņģus. Diena. Mani spēki ir izsīkuši, sūtu impulsus uz smadzenēm, smadzenes šos impulsus sūta uz pakaļu: no pakaļas neviens vēl nav atgriezies… Bļin..ko darīt? Atkal kefīrs. CIEST NEVARU KEFĪRU! Vakars. Burkšķu no visa spēka-nulle uzmanības, idiote. Nakts. Un vēl ir garšīgi, ja jaunos kartupeļus apcep saldajā krējumā..tā - ar brūnu garoziņu…un krējumiņu…vai teiksim sēnītēm.. Ļoti garšīgi var uztaisī…blrrrrr

Trešdiena.
Rīts. Iekrita mazmazlietiņ salātu - tak aug uz zemes tāda draņķība… Jau sāku aizmirst putras grašu - kaut kas maigs, silts bllllllllllllrrrrrrr. Diena. Urāāāāā! Kefīrs! Kefīriņš!! Gribu vēl! Neņem nost aaaaaa! VĒL KEFIIIIRU! Vakars. No manis vairs nekas nav palicis pāri. Mazā iegurņa kauli par mani ņirgājas. Esmu izkaltis un sarāvies. Knapi pārstrādāju divus redīsus, sāku zaudēt kvalifikāciju. Nakts. Vot - atceros, kad mēs dzīvojām pie vecākiem - katru vakaru deva zupu! Un salātus! Un "otro" ar gaļu un garnīru - mēs ar tēta kunģi divatā kurkstējām no laimes.. eh. kas tev lika sākt patstāvīgu dzīvi!

Ceturtdiena.
Rīts. Vismaz ja nepīpētu! Piedod, dargā, es tā negribēju - tak nekas patiesībā - esmu tukšs, paraus slikta dūša un ātri pāries. Bet kur mans dienišķais salātiņš??! KUR SALĀTS? Bezpriģels. Diena. Kruta - kefīrs! Vajag tevi bišku lēnāk gremot, citādi līdz rītam sēžu te viens kā mudaks. Vakars. Runāju ar zarnām - viņi tur visi pilnīgā šokā, saka, ka rezerves sāk beigties. Nu tā tak nevar - pēdējo atņemt! Vai vai - uzmanīgāk! Tādas lielas plūmes - un visas man? Bļin - eju gremot! Nakts. fu fitās plūmes fisu uzfūš,nevavu sagvemot,gvūti.. hm… viss piedodiet zarnas - nosūtu jums, ko varu - tālāk tieciet pašas - jūsu tur ir astoņi metri, a es viens.

Piektdiena.
Agrs rīts. Sēžam tualetē, atvadamies no plūmēm. Rīts. Traks var palikt! Es dabūju jogurtu! Varbūt plūmes būs viņai iegrozījušas samdzenes?! Biežāk tā būtu! Uuuj - ka pusdienās gribētos kartupelīšus! Ar vistiņu. Pusdienas. Kefīrs. Nu tad še tev litrs kunģa skābes par to! Vakars. Sēžam restorānā ar kaut kādu veci un ostam svešu paiku. Nu. Nu daaaavai! Pasūti sev kaut ko!!! Mēs visu nedēļu neko neesam rijuši! Klusu. Viņš viņai pateica, ka viņa ir stipri novājējusi! Ka viņa var ēst, ka labi izskatās. NU! Ui - gudrītis,ai da vecis! OOOOO - tulīt dabūšu parīt! Vēls vakars. bu - burlll… kaut kas manī sajaucies… kas ta mums te ir, sēnites, a…ik un martini..ooo šņabītis…cienu..vai die ku labiiii! Aknas - aizverieties - viss tiek kontrolēts! Nakts. Ardievu sēnītes! Ardievu šņabīti! Kaaartupelīši! Aaa - cik daudz mantas aiziet postā: O minerāludentiņ - nāc nu šu!Mēs kā reiz esam uz diētas!