Savienoto valstu un Vācijas zinātnieki ir uzsākuši vērienīgu projektu, kura mērķis ir labāk izpētīt un saprast elektromegnētiskā lauka īpašības mēroga kontekstā. Projekts līdz šim bija zināms kā SOFIA, kas ir saīsinājums no stratosfēriskās observatorijas infrasarkanajai astronomijai (Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy). SOFIA tiks papildināta ar aparatūru, ar kuras palīdzību būs iespējams piefiksēt niecīgākās elektromagnētiskā lauka izmaiņas, kuras korelē ar Zemes pievilkšanas spēku. Ir noteikti tādi, kuri būs dzirdējuši par šo ierīču gatavošanu un pielāgošanu mērijumiem, kurus varētu kārtot visuma kartēšanai. Visuma kartēšanas mehānisms balstas uz principa, pacelt pietiekami apjomīgu ierīci tādā augstumā, lai tās smaguma centru nebūtu iespējams jaukt ar Zemes smaguma centru. Šim uzdevumam tiek izmantota apjomīga lidmašīna, kurā ir uzstādītas dažādas mērierīces un savāktie dati tiek sinhtonizēti ar saziņas centru, kurš atrodas uz zemes. Grūtākais uzdevums ir no savākto datu kopas izslēgt datus, kuri ir saistīti ar lidmašīnas ātrumu, vides spiedienu un Zemes elektromagnētiskā lauka trokšņiem, tomēr neskatoties uz apjomīgo datu apstrādes grūtībām, rezultātā esot iespējams iegūt datus, kurus ir iespējams sakārtot tā, lai tie reprezentētu tādus pagātnes notikumus, kuru iespējamība līdz šim tika apšaubīta.
Projektā noteiktie uzdevumi:
+ atrast vielas apvienošanās mehānismu, kas starpzvaiģžnu telpā var veidot jaunas zvaigznes
+ pierādīt pirmsmolekulu eksistenci, kas izskaidrotu atsevišķu elementu kārtošanās principus savienojoties atomiem molekulās
+ noteikt to vai realitāte melnajos caurumos ir savienota ar realitāti izplatījumā, melnā cauruma notikumu horizonta izpēte, melnā cauruma polāro kūļu analīze, lai noteiktu to vai tie veidojas ārpus melnā cauruma notikuma horizonta vai savieno melno caurumu ar izpaltījumu
Kā zināms elektromagnētisma viena no būtiskākajām īpašībām ir spēja enerģiju pārvērst elektronā, kura klātbūtni ir iespējams reģistrēt, analizējot elektroplūsmu materiālā. Tomēr der atcerēties, ka elektromagnētismam var arī piedēvēt blīvumu vai koncentrāciju, kurš var atšķirties dažādos virzienos, tāpēc gaismu ir iespējams saprast kā elektomagnētisko impulsu, kura izsakošās enerģijas daudzums var būt atkarīgs no vielas enerģijas absorbējošajām īpašībām. Vai vienkāršāk izsakoties, gaisma var atstāt daļu savas enerģijas vielā kā elektronus, attiecīgi pārējajai enerģijai turpinot savu ceļu tālāk.
lasi, vērtē, komentē 
