"Ja jūs redzat uz Zemes šādu akmeni un to paceļat, tam nevajadzētu būt tik smagam," laikrakstam "The Sydney Morning Herald" skaidroja Melburnas muzeja ģeologs Bils Berčs. Pētnieki publicēja zinātnisku rakstu, kurā ir aprakstīts 4,6 miljardus gadu vecais meteorīts, kuru viņi nosauca par Meriboro pēc pilsētas, pie kuras tas tika atrasts.
Tas sver 17 kilogramus, un pēc tam, kad tika izmantots dimanta zāģis, lai nogrieztu nelielu šķēli, pētnieki atklāja, ka tā sastāvā daudz dzelzs, padarot to par parastu H5 hondrītu.
To atverot, tajā var ieraudzīt sīku kristālisku metālisku minerālu pilienus, ko sauc par hondrām.
"Meteorīti nodrošina lētāko kosmosa izpētes veidu. Tie mūs atgriež laikā, sniedzot norādes par mūsu Saules sistēmas (tostarp Zemes) vecumu, veidošanos un ķīmiju," sacīja Henrijs. "Daži sniedz ieskatu mūsu planētas dziļajā iekšienē. Dažos meteorītos ir "zvaigžņu putekļi", kas ir pat vecāki par mūsu Saules sistēmu, kas parāda, kā veidojas un attīstās zvaigznes, veidojot periodiskās tabulas elementus. Citi reti meteorīti satur organiskas molekulas, piemēram, aminoskābes - dzīvības celtniecības blokus."
Lai gan pētnieki vēl nezina, no kurienes meteorīts cēlies un cik ilgi tas varētu būt atradies uz Zemes, viņiem ir daži minējumi.
Mūsu Saules sistēma reiz bija putekļu un hondrītu akmeņu kaudze. Galu galā gravitācija savilka lielu daļu šī materiāla kopā izveidojot planētās, bet pārpalikumi pārsvarā nonāca milzīgā asteroīdu joslā.
"Šis konkrētais meteorīts, visticamāk, nāk no asteroīdu jostas starp Marsu un Jupiteru, un daži asteroīdi, kas ietriecās viens otrā, to ir izspieduši no turienes, un kādu dienu tas ietriecās Zemē," sacīja Henrijs "Channel 10 News".
Oglekļa datēšana liecina, ka meteorīts uz Zemes ir bijis no 100 līdz 1000 gadiem, un laika posmā no 1889. līdz 1951. gadam ir bijuši vairāki meteorītu novērojumi, kas varētu atbilst tā nokļūšanai uz mūsu planētas.
Pētnieki apgalvo, ka Meriboro meteorīts ir daudz retāks nekā zelts, padarot to daudz vērtīgāku zinātnei. Tas ir viens no tikai 17 meteorītiem, kas jebkad reģistrēti Austrālijas Viktorijas štatā, un tā ir otrā lielākā hondrīta masa pēc 55 kilogramus smaga parauga, kas tika identificēts 2003. gadā.
"Šis ir tikai 17. Viktorijā atrastais meteorīts, turpretim ir atrasti tūkstošiem zelta tīrradņu," sacīja Henrijs "Channel 10 News". "Raugoties uz notikumu ķēdi, tā ir pavisam maza iespējamība, ka tas vispār tika atklāts."
Varbūt, ja gadās atrast īpaši smagu akmeni, kam ir apkusuša virsma, klāta ar bedrītēm, tad tas varētu būt meteorīts, un tas pilnīgi noteikti ir daudz vērtīgāks nekā zelts.
