Nesens pētījums liecina, ka ēšana vakarā var tiešā veidā ietekmēt mūsu bioloģisko svara regulēšanu trīs svarīgākajos veidos: caur sadedzināto kaloriju skaitu, mūsu bada līmeni un to, kā mūsu ķermenis uzglabā taukus.
Tā kā aptaukošanās šobrīd skar simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē, šis ir vērtīgs ieskats par to, kā aptaukošanās risku var samazināt salīdzinoši vienkāršā veidā – vienkārši paēdot maltītes dažas stundas agrāk.
Iepriekšējie pētījumi jau bija identificējuši saikni starp ēdienreižu laiku un svara pieaugumu, taču šoreiz pētnieki vēlējās sīkāk aplūkot šo saikni, kā arī noskaidrot tās bioloģiskos iemeslus.
"Mēs vēlējāmies pārbaudīt mehānismus, kas varētu izskaidrot, kāpēc vēla ēšana palielina aptaukošanās risku," paskaidroja neirozinātnieks Frenks Šērs no Brigamas un Sieviešu slimnīcas Bostonā oktobrī, kad tika publicēts pētījums.
"Iepriekšējie mūsu un citu pētījumi liecina, ka vēla ēšana ir saistīta ar palielinātu aptaukošanās risku, palielinātu ķermeņa tauku daudzumu un pavājinātu svara zaudēšanas iespēju. Mēs vēlējāmies saprast, kāpēc."
Pētījums tika stingri kontrolēts, un tajā piedalījās 16 dalībnieki ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) liekā svara vai aptaukošanās diapazonā. Katrs brīvprātīgais veica divus dažādus eksperimentus, kas ilga sešas dienas, stingri kontrolējot gulēšanu un ēšanu pirms testa, kā arī vairākas nedēļas starp katru testu.
Vienā eksperimentā dalībnieki ievēroja stingru grafiku ar trim ēdienreizēm dienā aptuveni parastajos laikos – brokastis pulksten 9:00, pusdienas pulksten 13:00 un vakariņas ap pulksten 18:00.
Otrā eksperimentā trīs ēdienreizes tika pārceltas uz vēlāku laiku (pirmā ap pulksten 13:00 un pēdējā ap 21:00) – tātad pusdienas, vakariņas un "vēlas vakariņas".
Izmantojot asins paraugus, aptaujas jautājumus un citus mērījumus, komanda varēja veikt vairākus novērojumus.
Ēdot vēlāk, hormona leptīna līmenis, kas indicē mūsu sāta sajūtu, bija zemāks 24 stundu laikā, norādot, ka dalībnieki, iespējams, jutās izsalkuši. Turklāt kalorijas tika sadedzinātas lēnāk.
Pārbaudes arī parādīja, ka taukaudu gēnu ekspresija, kas ietekmē to, kā organisms uzglabā taukus, palielināja adipoģenēzes procesu, kas veido tauku audus, un pazemināja lipolīzes procesa līmeni, kas sadala taukus.
Šeit ir aplūkota fizioloģisko un molekulāro mehānismu kombinācija, kas palielina aptaukošanās risku.
"Mēs izolējām šos efektus, kontrolējot tādus neskaidrus mainīgos lielumus kā kaloriju patēriņš, fiziskā aktivitāte, miegs un gaismas iedarbība, taču reālajā dzīvē daudzus no šiem faktoriem var ietekmēt ēdienreizes laiks," sacīja Šērs.
Protams, aptaukošanās var izraisīt citas veselības problēmas, tostarp diabētu un vēzi, un tāpēc, meklējot veidus, kā apturēt aptaukošanās attīstību, tas var būtiski ietekmēt pasaules iedzīvotāju veselību.
Šis pētījums liecina, ka ēšana agrāk dienā var ietekmēt trīs galvenos virzītājspēkus tam, kā mūsu ķermenis līdzsvaro enerģiju un sekojošo aptaukošanās risku – un šīs izmaiņas, iespējams, dažiem cilvēkiem ir vieglāk pārvaldāmas nekā diētas vai vingrojumu režīma ievērošana.
Nākotnē komanda vēlas redzēt pētījumus, kuros iesaistīts vairāk sieviešu (šajā gadījumā tikai 5 no 16 brīvprātīgajiem bija sievietes), kā arī pētījumus, kas analizē, kā gulētiešanas laika izmaiņas saistībā ar ēšanas laiku varētu arī ietekmēt šos procesus.
"Lielāka mēroga pētījumos, kur nav iespējama stingra visu šo faktoru kontrole, mums vismaz ir jāapsver, kā citi uzvedības un vides mainīgie maina šos bioloģiskos virzienus, kas ir aptaukošanās riska pamatā," sacīja Šērs.
