Kādas planētas ir Saules sistēmā?6

3. Zeme

Zeme ir vienīgā planēta, uz kuras ir dzīvība. (Cik tas ir zināms cilvēcei... ) Vienīgā planēta Saules sistēmā, kurai nosaukums nav dots no kādas dievības. Jau no kosmosa var redzēt to, ka uz Zemes ir ūdens, jo tas aizņem 71% no virsmas. Turklāt no kosmosa var redzēt arī visus trīs iespējamos ūdens agregātstāvokļus uz Zemes – šķidrs (okānos), ciets (polos), un gāzveida (gaisā / mākoņos). Abi poli ir sasaluši ledū kopš pēdējā leduslaikemta, taču cilvēka darbības ietekmē varētu izskust, palielinot ūdens virsmas teritoriju uz Zemes. Vidējais attālums no Saules līdz Zemei ir aptvueni 150 000 000 km, ko dažreiz izmanto kā mērvienību dažādiem kosmiskiem attālumiem. Zemei ir viens pavadonis – Mēness. Domāju, ka to jūs zinājāt, un par Zemi jūs zināt arī daudz ko citu, tādēļ virzīsimies pie pārējām planētām.

4. Marss

Marss ir rūsganas krāsas, tādēļ to dēvē arī par sarkano planētu. Tā ir otra mazākā planēta Saules sistēmā pēc Merkura. Vidējā temperatūra ir -63° C. Atmosfēra ir diezgan plāna, galvenokārt sastāv no oglekļa dioksīda CO2. Tas griežas ap savu asi gandrīz ar tādu pašu ātrumu kā Zeme, pat nedaudz ātrāk, bet ap Sauli tas apgriežas gandrīz 2 reizes lēnāk nekā Zeme. Arī Marsa polus klāj ledus, un izžuvušas upju gultnes liecina, ka agrāk uz Marsa ir bijis arī ūdens, bet tomēr tagad tur tā vairs nav, un zinātniekiem šobrīd arī nav izdevies atrast kādas dzīvības pazīmes, kas eksistējušas uz Marsa. Marsam ir 2 pavadoņi- Foboss un Deimoss. Augstākais kalns uz Marsa ir Olimpa kalns, kas ir arī augstākais kalns visā Saules sistēmā. Šis kalns ir vulkāns, kura augtums ir 22 kilometri.

5. Jupiters

Jupiters ir pati lielākā planēta Saules sistēmā, kā arī tā sver vairāk nekā visas pārējās Saules sistēmas planētas kopā. Jupiters sastāv tikai no gāzēm. Tā virsma ir izstiepusies “strēmelēs”, jo Jupiters ļoti ātri rotē ap savu asi. Atmosfērā ir ūdeņradis un hēlijs, taču, tuvojoties virsmai, tas pakāpeniski sašķidrinās. Tad planētas iekšienē ir šķidrs metāns, līdz pašā centrā ir kodols. Kodolā ir 24 000° C temperatūra, tas ir pat vairāk nekā uz Saules virsmas. Jupiteram ir ap 80 pavadoņiem, iespējams, tie kādreiz ir bijuši asteroīdi, pirms tos “noķēra” Jupitera gravitācija. Jupitera pavadoņis Ganimēds pat ir lielāks par mazāko Saules sistēmas planētu Merkuru. Ļoti pamanāms ir plankums uz Jupitera. Tā ir milzīga vētra, kas uz Jupitera plosās jau vismaz 300 gadus. Tā ir 4 reizes lielāka par Zemi.

6. Saturns

Saturns izceļās ar saviem skaistajiem gredzeniem. Ilgu laiku uzskatīja, ka Saturns ir vienīgā planēta ar gredzeniem, bet tad gredzenus atklāja arī Jupiteram, Urānam un Neptūnam, tomēr Satuna gredzeni ir visizteiksmīgākie. Saturna gredzeni ir veidoti no ledus gabaliņiem, daži gabaliņi ir mikroskopiski, bet daži var būt pat mājas izmērā. Šie gredzeni ir 360 000 km plati, bet biezumā ir tikai 10 metri. Saturns ir blīva planēta. Tā ir aptvueni 10 reizes lielāka par Zemi, bet masa ir aptvueni 95 reizes lielāka par Zemes masu. Atmosfērā tam ir ūdeņradis un hēlijs, tāpat kā citām gāzu planētām. Līdzīgi kā uz Jupitera, arī Saturnam ir mākoņu lentes, kuras riņķo ap Saturnu ar 1800 km/h, bet to krāsām nav tik liela kontrasta, tādēļ to nevar tik labi pamanīt. Saturna lielākais pavadonis ir Titāns, uz tā ir blīva atmosfēra un cietu iežu virsma ar šķidra metāna jūrām.

7. Urāns

Urāns ir visai atšķirīga planēta. Iespējams, kādreiz Urāna veidošanās laikā bija notikusi planētu vai asteroīdu sadursme. Tas arī izmainīja Urāna rotācijas asi, jo tās slīpums šobrīd ir 98°, tādēļ izskatās, ka Urāns ripo pa savu asi. Tas rada ļoti ilgu gadalaiku maiņu. Urāna atmosfērā ir galvenokārt ūdeņradis un hēlijs, taču tā kā atmosfērā ir arī metāns, tā izskatās zila. Urāns ir pati aukstākā planēta, lai gan Neptūns atrodas tālāk par Urānu, bet uz Neptūna nav tik vēss, jo Neptūna atmosfēra ir biezāka. Tiesa, gan, atšķirība abu planētu vidējā temperatūrā nav liela. Urāna vidējā temperatūra ir -216° C, kamēr Neptūna vidējā temperatūra ir -201° C. Arī Urānam ir gredzeni. Tā kā Urāns griežas slīpi, tad arī gredzeni ir veidojušies slīpi. Urānam ir 27 pavadoņi, pats zināmākais ir Titānija.

8. Neptūns

Neptūns ir vistālākā planēta no Saules, arī gads uz Neptūna ilgst visilgāk- 163,7 Zemes gadus. Kopš Neptūnu atklāja 1846. gadā, tas veica pilnu apriņķojumu ap Sauli tikai 2011. gadā. Tas ir nedaudz mazāks par Urānu, kā arī tā ir otra aukstākā planēta pēc Urāna. Neptūna atmosfēra arī, protams, sastāv no ūdeņraža un hēlija, bet Neptūna atmosfērā metāns ir lielākā koncentrācijā, tādēļ tā zilā krāsa ir tumšāka nekā Urānam. Arī Neptūnam ir riņķi, tikai tos tāpat kā Urānam un Jupiteram nevar tik labi saskatīt. Baltās spalvu mākoņu strēles dienvidu puslodē, kuras uz Neptūna ir sapūtis pats skarbākais vējš visā Saules sistēmā, pūš ar ātrumu 2100 km/h. Šo mākoni sauc par Skūteru. Neptūnam ir 14 pavadoņi, viens no tiem ir Trītons kas izskatās līdzīgs Plutonam. Visticamāk to pirms dažiem miljardiem gadu “noķēra” Neptūna gravitācija.

Es ceru, ka šis raksts Jums likās interesants un jūs uzzinājāt kaut ko jaunu par planētām Saules sistēmā.