Šajā rakstā ir aprakstīts tas, kā savu mūžu pabeidz lielās gāzes bumbas. (Ja domājāt, ka šis raksts būs par popzvaigznēm, varat iet prom). 
Zvaigznes kodolā ražo enerģiju, sadedzinot ūdeņradi par hēliju. Bet kad viss ūdeņradis ir beidzies, tad zvaigzne nomirst.
Zvaigznēm ir 4 bojājejas veidi, atkarībā no to masas.
1. veids. Mazas zvaigznes.
Zvaigznes, kas ir, aptuveni, uz pusi mazākas par Sauli beidz savu dzīvi ļoti mierīgi un nesteidzīgi. Kad viss ūdeņradis ir beidzies, zvaigzne lēnām kļūst mazāka un blāvāka, līdz lēnām kļūst par melno punduri. Izmēros melnais punduris ir aptuveni kā Zeme. Bet šis process ir ļoti lēns, un var turpināties ilgāk, kā šobrīd pastāv Visums.
2. veids. Vidējas zvaigznes.
Zvaigzne, kas ir Saules izmērā, kā arī vēlāk pati Saule, kad iztērē visu atlikušo ūdeņradi sāk izplesties un kļūt par sarkano milzi. Tā uzpūšas un tai pazūd blīvums. Šajā procesā var tik "apēstas" tuvākās planētas. (Tā notiks ar mums, kaut kad vēlāk). 
Tad pēc kāda neilga laika zvaigzne izmetīs no sevis planetāro miglāju, kas izskatās kā milzīgs krāsains mākonis. (Apakšējā bildē). No šī mākoņa kaut kad vēlāk, iespējams, sāks veidoties jauna zvaigzne. Bet atliekas, no mirstošās zvaigznes kodola ir baltais punduris. Arī šī Zemes izmēra zvaigzne lēnām dziest, kļūstot par aukstu, melno punduri.
3. veids. Masīvas zvaigznes.
Nu, šī jau vairs nav nekāda maziņo padarīšana. Kad nomirst pašas lielākās zvaigznes, tad visi zvaigznes kaimiņi par to uzzina. Šo zvaigžņu masa parasti ir 8 reizes lielāka par Sauli, un tās mirst milzīgā sprādzienā. Arī šī zvaigzne savu beigu sākumā izplešas VĒL lielāka un kļūst par sarkano pārmilzi, līdz vienā brīdi kodola spiediens ātri samazinās un gravitācijas dēļ visi ārējie zvaigznes slāņi sāk krist uz kodolu. Kad tas notiek, kodols kolapsē jeb ātri saraujas mazāks, un tādā veidā rodas milzīgs sprādziens- pārnova. Tajā brīdī zvaigzne pati sevi iznīcina spožā sprādzienā. Ārējie slāņi tiek izsviesti kosmosā, bet kodols turpina sarauties. Pēc sprādziena zvaigznei ir divas iespējas, kā pabeigt savu dzīvi.
1. Kodoli ar mazāku svaru pārvēršas par neitronu zvaigzni. Neitronu zvaigznes ir vairāk, kā 3 reizes smagākas par Sauli, bet diametrā ir tikai daži kilometri. Tās ir ārkārtīgi blīvas savam izmēram. Viena tējkarote neitronu zvaigznes vielas sver 5 miljardi tonnu.
2. Kodoli ar lielāku svaru nekad nebeidz samazināties. Kodols vienā brīdī kļūst mazāks par atomu, un paliek par melno caurumu. Tuvākais melnais caurums no Zemes ir 1600 gaismas gadi.
