local-stats-pixel

Kas ir bezgalība?7

50 0

Jāsāk ar to, ka bezgalība ir vien cilvēka izdomāta, pieņemta abstrakcija par kaut ko nebeidzamu, neaisniedzamu, neaptveramu. Un tā pat kā ar visu, vienmēr ir pastāvējuši iemesli, kāpēc kāds gribētu apšaubīt šādu, izdomātu pieņēmumu. Tomēr, lai kā arī nebūtu, šāda abstrakcija nereti ļauj izvairīties no vajadzības iedziļināties mums nesvarīgu apstākļu analizēšanā. Vai ja zinām, ka ābolu ir nesaskaitāmi daudz, tad to pārvietošanai mums nebūs svarīgi vai āboli ir sarkani, dzelteni vai zaļi - to pārvietošanai centīsimies noskaidrot pārvietojamo augļu svaru un stāvokli, lai izvērtētu nogādāt tos uz atkritumu izgāztuvi vai veikalu.

Tātad bezgalība ir izdomāts vai pieņemts koncepts par kaut kā nebeidzamību, neaizsniedzamību. Kas pēc savas būtības ir idializācija, tā pat kā pilnīgi taisna līnija, absolūti apaļš aplis vai idiāla gāze, kuras molekulas momentāli reaģēs uz vides maiņu. Bet neskatoties uz iepriekš minēto uz bezgalību var attiecīnāt dažādus ar loģiku saistītus kritērijus, kas varētu bezgalībai piedēvēt kaut kāda veida īpašības, kuras bezgalību padara vēl sarežģītāku un nesaprotamāku. Vai teiksim bezgalības apakškopas varētu aprakstīt ar nespēju saskatīt bezgalības aprises vai bezgalības iespēju aprakstīt to ar dažādām noteiktības vai nenoteiktības pakāpēm. Lai, te, kāds nepieņemtu, ka es patvaļīgi nonivilēju bezgalības jēdzienu, atsaukšos uz atzītu vācu matemātiķi Georgu Kantoru, kuru kritiķi noveda līdz vājprātam. Svarīgākis ir saprast, ka divas vai vairākas bezgalības saskaitot tā pat tiks iegūta bezgalība vai arī atsevišķu vienību ir iespējams sadalīt bezgalīgi niecīgās un bezgalīgi daudz daļās. Vai metru kā pieņemtu mēra vienību neviens nevar aizliegt sadalīt bezgalīgi smalkās un daudz daļās.

Lai labāk ilustrētu to, ka bezgalības varētu būt dažādas varētu iztēloties to, ka bezgalīgi augstu viena uz otru, blakus ir sakrāmētas sarkanas mapes, zilas un zaļas mapes (Vari apskatīt pievienoto attēlu). Tomēr saliekot kopā divas no šīm bezgalībām tā pat veidosies bezgalība, kuru varētu dēvēt par superbezgalību, tomēr tās nenoteiktības pakāpe saslīdzinājumā ar aprakstīto bezgalību, kurai noteiktas īpašības tika izdalītas, kopējā bezgalība būs nenoteiktāka vai iekļaus sevī gan sarkanās, gan zilās mapes. Tā pat atsevišķu sarkano vai zilo mapi varētu saplēst neskaitāmi smalkās, iedomātās daļās. Kas norāda uz to, ka bezgalības jēdziens neparedz bezgalību jebkādā veidā dalīt proporcionālās daļās - nepastāv iespēja atrast, cik daudz ir pusbezgalība un saskaitot divas vai trīs dažādas bezgalības veidosies bezgalība, kuru atgriezt pamatbezgalībās vairs nebūs iespējams, kas pasaka to, ka reizināt bezgalību ar jebkādu mainīgo nav nekādas nozīmes. Tā pat arī pieskaitot jebkuru mainīgo bezgalība kā jēdziens paliks bezgalīgs, tāpēc nebūtu pareizi arī kaut ko atņemt no bezgalības, kas tomēr nepasaka to, ka atņemot no bezgalības to pašu bezgalību neiegūsi nuli.

Kāpēc būtu vajadzīgs bezgalības jēdziens? Bezgalības jēdziens ļauj panākt to, ka lietu daudzums var tikt abstrahēts līdz tādam līmenim, ka to izmantošanai mēs varam atteikties no skaita, lai ar bezgalību operētu kā ar kaut kāda veida kopumu, nevis atsevišķām vienībām vai vienību grupām. Vai, līdzīgi, zinot, ka idiāla sfēra nekur nav iespējama mūsu vajadzības saprast astronomiju un fizisko spēku mijiedarbību pilnībā apmierinās Zemes salīdzināšana ar sfēru.

Beznosacījuma kritiķiem vien varu atgādināt, ka gadus simts atpakaļ diezgan daudziem vēl bija grūti saprast to, ka Zemes lode varētu karāties gaisā vai vakumā, tāpēc viņiem ērtak un vienkāršāk bija iztēloties, ka Zeme atrodas kā plakana pankūka uz liela bruņurupuča muguras, kurš peld pa mūžības okeānu.

lasi, vērtē, komentē emotion

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

Nepareizs bezgalības jēdziens. Bezgalība ir tad, kad ļoti, ļoti gribas čurāt, bet zini, ka autobuss apstāsies tikai pēc trīs stundām.😂 /joks/

9 0 atbildēt

Tēma ļoti laba, bet stipri jāpiedomā pie pareizrakstības. Par nopietnām lietām nepieklājas šķībi rakstīt, zūd nopietnības efekts.

2 0 atbildēt

Atēlā ir trīs REĀLĀS bezgalības - rozā, zilo un zaļo mapīšu bezgalības.Tām nav jābūt matemātiskajām bezgalībām kvantitatīvā nozīmē, pietiek, ka tais čupiņās ir pilnīgi visas Visumā reāli esksistējošas mapītes (Teorētiski reālo bezgalību var veidot arī viens vienīgs elements un tās robeža ir matemātiskā bezgalība) Kad esam izveidojuši tās mapīšu bezgalības, tad notiek esošas kvantitātes pāreja jaunā kvalitātē un mēs iegūstam trīs dažādu krāsu četrdimensiju mapītes! Arī to skaits var būt bezgalīgs un rezultātā nonākam pie piezdimensiju mapītes.

Vispār matemātiskā bezgalība, ja ar to saprot nevis skaitļus, bet matēriju, ir sevī noslēgta sistēma, kurā ir pilnīgi viss, pilnīgi visos savstarpējo mijiedarbību veidos. Tā ir mirusi sistēma, kurā vairs nekādas izmaiņas nav iespējamas (Entropija ir bezgalīgi liela un sistēmas iekšejā potencialā enerģija ir vienāda ar nulli) Ir arī citas iekšejās pretrunas, kasneļauhj šadai sistemai eksistet tīrā veidā. Tāpēc tā eksistē divu apaksistemu veidā: kā Izpaustā esamība - pasaule, kurā notiek izmaiņas, elementu savstarpējā mijidarbība (Mūsu Visums ir viens no šis sistēmas pamatelementiem un paralēlie visumi ir pārējie elementi) un otra Neizpaustā Esamība - pasaule, kurā nav nekādu izmaiņu. (Mūsu izpratnē katrs atsevišķs šīs pasaules elements ir matemātiskais punkts un tie var veidot veselus visumus. ja kādā no mūsu pasaules visumiem cēlonu - seku ķēdītes noved pie kaut kā lvalitatīvi vai kvantitatīvi jauna rašanās.)

1 0 atbildēt

Bezgalība ir tik pat izdomāta kā laiks 🙂

0 0 atbildēt

Satura autoram laba "zāle" bijusi.. tādu sviestu sarakstīt- par neko..

Un visiem labi zināms ka zemi balsta ziloņi, nevis tā ir uzreiz uz bruņurupuča..

0 0 atbildēt