Iepazīstieties ar Xin Xiaomeng, pirmo mākslīgā intelekta žurnālisti7

Šis ir 2018. g. "palaistais" ziņu diktors, kura attēls un runa ir ģenerējis mākslīgais intelekts. Ja paskatīsieties zem attēla esošo linku, tad varēsiet redzēt, ka tas ir diezgan stīvs - nekādu žestu, minimāla mimika. Neskatoties uz to, tas ir ļoti vērtīgs ziņu aģentūras darbinieks, jo var strādāt 24 h diennaktī un tam nav vajadzīga atpūta.

2019. g. februārī ēterā nonākusī diktore Xin ir jau krietni dzīvīgāka. Iespējams tāpēc, ka par pamatu viņas izveidei tika ņemta īsta ziņu diktore.

Tomēr ķīniešu ziņu aģentūra nav vienīgā aģentūra, kas izmanto mākslīgo intelektu ziņu izveidei. Arī rietumos esošās kompānijas izmanto mākslīgo intelektu, ar to atšķirību, ka tas nav tik uzkrītoši.

Pateicoties kognitīvajām spējām mākslīgais intelekts var pieņemt ātrākus un precīzākus lēmumus, ja tie balstās uz datu analīzi. 2019. g. februārī Austrālijas Guardian publicēja pirmo mākslīgā intelekta rakstu par ziedojumiem politiķiem. Raksts ir pietiekami labs, lai to nevarētu atšķirt no cilvēka rakstītā.

Mākslīgais intelekts ir krietni labāks līdzeklis, lai izšķirotu, vai ziņas ir patiesas. Tāpat mākslīgais intelekts var krietni ātrāk savākt nepieciešamo informāciju, lai žurnālisti varētu piegādāt kvalitatīvas ziņas.

Tiek uzskatīts, ka tuvākajā laikā patiecoties mākslīgajam intelektam daudzas darbavietas izzudīs, bet visiem tiem vaimanātājiem gribās atgādināt, ka apgalvojumus vajag arī pierādīt. Uz 2020. g. izzudīs 1,8 miljoni darbavietu, bet, kā to apliecina Gartner firmas pētījums, tad tajā pašā laikā arī radīsies 2,3 miljoni jaunu darbavietu.