Jūs domājat, ka esat redzējuši dīvainus vilcienus? Šis ir īru izcelsmes austrāliešu izgudrotāja Luisa Brennana žiroskopiskais viensliedes vilciens, kas tika prezentēts 1909. g.
Brennana žiroskopiskais viensliedes vilciens3
Attēlā redzamais viensliedes vilciens tika izgatavots pēc 1903. g. patenta. Viņa pirmais demonstrētais modelis bija 76,2x30 cm liela kaste, kurā atradās balansējošā sistēma. Ar to bija pietiekami, lai Armijas padome piešķirtu 10 000 mārciņu pilvērtīga modeļa izveidei. Neskatoties uz solījumiem Brennans saņēma tikai 2000 mārciņu. Ar piesķirto finansējumu viņš izveidoja 1,83x0,46m lielu modeli, ko arī tagad var redzēt Londonas Zinātnes muzejā.
1906. g. nomainījās valdība, kas ieviesa taupības režīmu un Brennana viensliedes dzelzceļs palika bez finansējuma. Tomēr 1907. g. Indijas ofiss piešķīra nepieciešamo finansējumu un 1909. g. tika izgatavots pilna mēroga modelis.
Viensliedes vilciena publiskā debija notika Japānas-Britu izstādē Londonā 1910. g. Tas varēja uzņemt 50 pasažierus ar maksimālo ātrumu 32 km/h. Starp pasažieriem bija pat Vinstons Čērčils.
Neskatoties uz vispārējo entuziasmu un to, ka tas varētu būt dzīvotspējīgs transporta veids, projektam neizdevās piesaistīt turpmākus līdzekļus. Tika uzskatīts, ka tas varētu būt labs publiskais transports Indijā, bet beigu beigās tika izveidoti vien 2 viensliedes vilcieni, no kuriem vienu pārdeva metāllūžņos, bet otru līdz 1930. g. izmantoja kā nojumi.
Iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc neizdevās piesaistīt turpmākos finansiālos līdzekļus, bija žiroskopi, kurus vajadzēja nepārtraukti darbināt. Nav zināms, vai tie nebija pārāk trokšņaini, bet jebkāda veida traucējumi to darbībā nozīmētu avāriju.
Iespējams, ka šis projekts pieder pie nenotikušās vēstures - kaut kur alternatīvajā realitātē viensliedes dzelzceļs ir kļuvis par parastu transporta līdzekli.