10 fakti par gēniem, kas var izskaidrot visu mūsu dzīvi11

Identiskiem dvīņiem ir tāds pats ģenētiskais kods, bet tie tāpat var būt ļoti atšķirīgi.

Lai arī daudz kas ir atkarīgs no ģenētikas, daudzas atšķirības var rasties tieši attīstības procesā. Identiskie dvīņi var atšķirties garumā, jo ir saņēmuši atšķirīgu barības vielu daudzumu.

Iespējams, ka ir "radošuma" gēns

Tiek apgalvots, ka radošums var tikt saistīts ar personas ģenētiku. Radošu cilvēku smadzenes darbojas savādāk, smadzeņu puslodes var specializēties un tādējādi paaugstināt radošumu un atšķirīgu domāšanu. Šādi cilvēki labāk māk tik galā arī ar jūtām.

Cilvēki ir ļoti līdzīgi viens otram

Cilvēku kopējais DNS ir vairāk par 99,9%. Visas mūsu atšķirības nosaka tikai šis 0,1%. Ko nu par cilvēkiem, mums pat ar šimpanzem DNS ir vairāk par 90% 

Ģenētiskas mutācijas var radīt neparastu izskatu

Domājot par ģenētiskajām mutācijām mums prātā nāk tādas slimības kā vilitigo vai albīnisms. Tomēr dažreiz tās nav tik dramatiskas. Tiek uzskatīts, ka Elizabetes Teilores izteiktās uzacis bija ģenētiska mutācija.

Var gadīties divi DNS komplekti vienlaicīgi

Tādus dzīvniekus dēvē par himēram. Nosaukums nāk no grieķu mitoloģijas un tā saucās radība, kas vienlaicīgi ir lauva, kaza un pūķis. Kas attiecās uz īstām himēram, tad tās var rasties vienam dvīnim absorbējot otru. Viens no pazīstamākajiem piemēriem varētu būt kaķis Venus, bet tas ticis apstiprināts.

Mūsu DNS satur 5-7% gēnu, kas nāk no vīrusiem

Mēs atšķiramies no saviem senčiem ar to, ka laikā gaitā pārslimotās slimības atstāj savas pēdas genomā. Pat līdz 7% gēnu varētu būt nākuši no vīrusiem. Tas ļauj stiprināt imunitāti, tomēr dažreiz tas vienkārši paliek mūsu gēnos.

Mums ir kopēji gēni ar dzīvniekiem un augiem

Visām radībām uz Zemes būs kopēji gēni. Tas ir tāpēc, ka mums ir bijis kopējs priekštecis, bet cilvēkiem ar šimpanzēm 96% no DNS ir kopējs, kaķiem savukārt 90%, govīm 80%, augļu mušām 60%, bet ar banāniem arī 60%.

Dzīves laikā var notikt miljoniem mutāciju

Šūnas cilvēka organismā visu laiku dalās un šī procesa laikā var rasties bojājumi. Lielu daļu to tiem organismam izdodas salabot, bet citreiz šo bojājumu rezultātā rodas slimības kā vēzis. Tāpat dažādi ārēji faktori var radīt bojājumus gēnos.