atbildot uz jauki komentāru " "Ak Dievs, cik Tu esi interesants čakarēj... "
:D:D
Jēzus un Marija, cik Tu esi noslēgts savā kastītē. Es taču Tev palūdzu neiespringt un uztvert domu, bet turpini preparēt manus komentārus :D Vai tad vienkārša valoda Tev nav saprotama? Nu neko, palīdzēt nevaru. Varu tikai palūgt izlasīt vēlreiz mana komentāra pēdējo rindkopu (neskaitot jautājumu, uz kuru neatbildēji). Ej, padarbojies ar psihoanalīzi. Tikai paprovē domāt ārpus kārbiņas. Lai nesanāk, ka tiek piesaukti vecie tematiskie elementi, par vientulību un varaskāri, kas mani apsēdusi. Tas ir garlaicīgākais, par ko var runāt.
Tu esi ļoti gudrs čalis.
Uzmanies, iepriekšējā teikumā es Tev oponēju. Liec kaut ko pretī tāpat, kā Tu to izdarīji savā pēdējā rindkopā. Grūti tagad domāt, kam ir paranoja, no tā ka viņu kāds apstrīd.
//////////"Un katru reizi tādi kā Tu, uzskatīja, ka viņiem taisnība." Pirmkārt, šis teikums ir bezjēdzīgs dēļ tā iemesla, ka jebkurš uzskata savu taisnību par taisnību, citādāk būt nevar principā.//////////
Tak beidz sausi gr*t teikumu! Tas skaidri un gaiši liek noprast, ka šie cilvēki savu taisnību uzspiež vai izmisīgi cenšas celt gaismā savu objektīvu (reizēm subjektīvu) iemeslu dēļ. Kāpēc Tev jāpārvērš diskusija regresā? Man taču Tev nevajadzēs sākt mācīt, kas par zemtekstiem paslēpti tajos teikumos, ja viņi ir labi redzami, bet, ja gribi "выйти на чистую воду" , vari uzreiz to aizmirst, pat, ja es maksimāli tieši uzrakstīšu savas tā, ka nevar nekur piesieties, nostrādās Tevis paša paranoja - "downam oponē". To Tu jau pierādīji pēdējā komentāra pēdējā rindkopā par ētiku, kur neķēri domu, ka manis aprakstītās neētiskās parādības "arī par zaudējumu socializēšanu" nekādā gadījumā neatspoguļo to, ka tas, ko rakstu (pat definīcija) , ir tas, ko domāju. To Tu nekad nesapratīsi, jo atbildi, kā bots. Kā dators, tik tiešām. Man sajūta, ka runāju ar botu čatā. Pacenties būt cilvēcīgāks -.- Tas pats attiecas arī uz Tavu frāzi, ka "mētājas ar nepamatotiem apgalvojumiem"... izlasi vēlreiz manu pēdējo rindkopu!
Tev smiekli nāk par argumentēt nespēju? Man smiekli nāk, jo šobrīd sarunājies ar sienu. Es Tev skaidri un gaiši pateicu, ka uzklausīšu Tavus ieteikumus tad, kad nolaidīsi savu "bota latiņu". Šī pat nav diskusija. Es te tikai tādu nihilisma paveidu redzu un attiecīgi pret to izturos. Moš man Tevi izvest no pacietības?
Par datora lietderīgumu. Ja Tu runā par tādu lietu, kā visu būtņu intereses, tad vispirms tās vajadzētu noskaidrot, vai tiešām zivīm, kuras mitinās okeāna dibenā un kurām galvu priekšā nobāzts transatlantiskais interneta kabelis (kas tieši saistīts ar datoru) netraucē? Vispirms vajadzētu iemācīties ar zivīm sarunāties un tad tikai plānot kaut ko tādu. Un, protams, šeit skanēs frāze, ka :
a) tas nav loģiski un pilnīgi nevajadzīgi (resursu tēriņš, paŗāk mazs aptaujāto zivju daudzums utt);
b) tam nepieciešams dators nevis čigāniete no Imantas, kas telepātiski sazināsies ar zivtiņām.
Un kurš beigu beigās nosaka to, kas tiks darīts? Protams, ka cilvēks. Izgudroja šo zinātni, pasniedz to kā realitātes izpausmi, uz kuru jātiecas, lai pilnveidotu pasauli. Tas ir monopols. Pats prastākais. Mani vispār smagi nepiš, ko teica Aristotelis, Konfūcijs vai Laodzi utt. Man interesē Tavas domas - ko Tu par to domā, nevis, kā to apstrīd garatēvu definējums. Tā ir diskusija. Bet, ja Tu katru reizi atsaucies uz ētikas zinātni tikai caur to, ko traktē šīs definīcijas, aksiomas, tad jau esi braindead. Jo cilvēkam aksiomas un postulējumus pasniedz tieši tamdēļ, lai mazāk tos apstrīdētu. Tā kā labi redzam, ka daudzi ētikas lolojumi nepildās tās nepildīšanas dēļ, tad tā nav aksioma, bet gan likumsakarīga izgāšanās. Tāpēc jāmeklē citi risinājumi, vai jāsāk aizdoma'ties, vai sākotnēji izdomātais morāles kodekss, kurš nāca no sirds, nav pārvērties par manipulācijas iekārtu. Skatīt dzīvnieku tiesības. Kāmēr pats savas acis neatvērsi, Tev neviens neatvērs. Lai gan , bezjēdzīgi ar atmirušo rakstīties. Tu pat nevari aprakstīt, kā izskatās ideālā pasaule.