Iztēlojieties sniega klātu ainavu, kurā izkliedēti nelieli namiņi un daži koki. Iespējams, ainavu šķērso maza upīte. Šāds attēls jums radīs skaidru tēlainu ideju par to, cik nozīmīgs ir žilbinošais baltums. Baltā bieži vien tiek uzskatīta par fona krāsu, sava veida caurspīdīgu līdzekli, kas ir piemērots, lai atainotu kaut ko būtiskāku, un tādēļ cilvēki varētu uzskatīt, ka šī krāsa nav nozīmīga. Nekas nav vēl maldinošāks! Pat būdama fona krāsa, baltā krāsa izceļ dažādu priekšmetu kontūras un “atdzīvina” tos – gan mākslā, gan ikdienas dzīvē.
Reklāma
Baltais zaķis ir mazāks kā pelēkais zaķis. Tā ķermeņa formas ir apaļākas. Tam ir arī īsākas ausis un kājas kā pelēkajam zaķim. Vasarā tiem ir pelēki melns, bet ziemā daļēji vai pilnīgi balts kažoks. Baltie zaķi met spalvu divreiz gadā – vēlā rudenī un pavasarī, kad tie zaudē savu ziemas balto kažoku
Ziemeļbrieži apdzīvo arktisko un subarktisko tundru, skrajus mežus, klajus kalnu rajonus 2300–3000 m augstumā. Ziemeļbrieži spēj pārvietoties lielos attālumos. Pavasara un rudens migrācijas ziemeļbriežiem raksturīgas Ziemeļamerikā, bet ne Eiropas meža ziemeļbriežiem – tie dzīvo kā nometnieki. Ziemeļamerikas ziemeļbriežu bari gadā veic ap 5000 km – tas ir garākais reģistrētais sauszemes dzīvnieka veiktais ceļš. Pārvietošanās laikā bari veic 19–55 km dienā. Savukārt ziemeļbriežu skriešanas ātrums sasniedz 80 km/h. Ziemeļbrieži ir arī labi peldētāji un peld ar ātrumu 6,5 km/h, bet vajadzības gadījumā sasniedz pat 10 km/h. Dzīvot spēcīga sala apstākļos palīdz biezais, labi siltumizolējošais kažoks. Lielie, platie nagi palīdz pārvietoties pa sniegu.
Reklāma
Roņiem ir gludi, pludlīniju formās veidoti ķermeņi, kas tos padara par lieliskiem peldētājiem. Ronim nav neviena ārēja dziedzera vai orgāna, tā piena dziedzeri un sēklinieki ir iekšēji. Tā priekšējās peldpleznas zem ūdens kalpo stūrēšanai, bet pakaļkāju sāņus kustības piedod peldējumam spēku un ātrumu[3]. Atšķirībā no citiem airkājiem pakaļkājas ronim ir pievienotas tādā veidā, ka tās nav iespējams pabīdīt zem ķermeņa, līdz ar to uz sauszemes ronis ir ļoti lempīgs un lēns, bet zem ūdens tas ir daudz ātrāks par citiem airkājiem. Pa sauszemi tas pārvietojas tikai ar priekšējo peldpleznu palīdzību. Roņu dzimtas dzīvnieki ir ļoti dažādi savos izmēros. Mazākais ir pogainais ronis (Pusa hispida), kas var būt 85 cm garš un 45 kg smags, bet dienvidu jūraszilonis (Mirounga leonina) sasniedz 4,9 m un var svērt 2400 kg[3].
Reklāma
Tev patiks šie raksti
