kur kavējas ziema?2

Tās garums bez astes ir apmēram 55 cm, astes garums 31 cm, tās augstums skaustā ir apmēram 25-30 cm, svars 4-5,5 kg. Polārlapsai ziemas periodā uzaug biezs, silts kažoks, visbiezākais kažoks starp visiem zīdītājiem[1]. Polārlapsa spēj dzīvot Arktikas ziemā, kur temperatūra var noslīdēt līdz -70 grādiem zem celsija. Siltumu ķermenī palīdz saglabāt arī zemādas tauku kārta. Ķepas polārlapsai ir pūkainas, biezu vilnu klātas, tādā veidā ķepas ir pasargātas no salšanas un netiek zaudēts ķermeņa siltums. Viss ķermenis kopumā ir veidots tā, lai pēc iespējas mazākas būtu virsmas caur kurām varētu zaudēt siltumu, tās nelielais ķermenis ir izteikti apaļš, tai ir īss purns un kājas, un mazas, biezām pūkām klātas ausis. Izejot medībās, tās pūkainās ķepas ļauj lapsai pārvietoties pa sniega virsu. Polārlapsai ir ļoti laba dzirde, un tā sadzird zem sniega medījuma vismazāko troksni. Ja lapsa kaut ko sadzird, tā ierokas dziļi sniegā līdz medījums ir atrasts.

vilka auguma izmēri ir ļoti dažādi, atkarībā, kādas pasugas vilks, kādā biomā tas dzīvo. Augstums skaustā variē no 60 - 95 cm, svars no 20 - 68 kg. Vilks ir lielākais suņu ģints savvaļas dzīvnieks. Lielākie vilki dzīvo Aļaskā, Kanādā un Krievijā. Smagākie nomedītie vilki ir datēti Aļaskā (79 kg). Vilka ķepas ir veidotas tā, lai varētu iet pa jebkādām virsmām, vilks ļoti labi var skriet pa sniegu. Starp katru pirkstu vilkam ir neliela ādas kroka, kas it kā veido pleznas efektu. Priekškājas ir lielākas nekā pakaļkājas.