Kāds vīrs prasījis savam draugam: „Ko tu devi savai govij, kad viņa slimoja?" „Mārciņu terpentīna!" atbildējis draugs. Vīrs nu pateicies par padomu un gājis uz mājām govi ārstēt. Bet otrā dienā tas atnācis atkal pie sava drauga* „Ak tu man pavisam sliktu padomu devi!" „Kāpēc?" „Nu, es iedevu savai govij mārciņu terpentīna, bet viņa nosprāga!" „Mana jau arī nosprāga!" atbildējis draugs.
***
Reiz puisis apņēmies saimniekam izperēt cāļus. Saimnieks ari viņam iedevis ap simts olu, un puisis novietojies pirtī perēt. Perējis, perējis, kamēr visas olas apēdis. Bailēs no saimnieka, ka nav ne cāļu, ne olu, puisis licis pirtij uguni klāt, lai deg. Pats skrējis pirtij apkārt un saucis: „Kluk, kluk, kluk, ik kuram savu žēl! Kluk, kluk, kluk, ik kuram savu žēl!" Atskrējis arī saimnieks, bet puisis taisījies skriet degošā pirtī un tik saucis: „Kluk, kluk, kluk, ik kuram savu žēl!"