Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (28.10.2020)12

„Ludzu, skolotajā, vai „sist" un „slanīt" ir viens un tas pats?" „Jā! Un tad?" „Pulkstens nupat noslānīja divus".

***

Skolotājs jautājis, kāpēc vasarā diena garāka, bet ziemu īsāka? Visi skolnieki cietuši klusu. Tikai mazais Fricis lepni piecēlies un atbildējis: «Skaidra lieta tak! Vasaru naktis ir īsākas un tāpēc diena garāka!"

***

Skolu inspektors apstaigājis klases, kontrolēdams skolnieku zināšanas. Kādai meitenei viņš prasījis: „Ko Dievs teica čūskai parādīzes dārzā?" Tā atbildējusi: „Tev būs līst pa zemi uz vēdera, inspektora kungs!"

Ropažu vecais Ports bērnu pārklausīšanā aprāj kādu šļupstošu zēnu, kas neprot pateikt: „Ko saka Dievs no visiem šiem baušļiem?" „Tu, dels, laikam būsi no muļķīšiem", mācītājs nosaka. „Netlapijat, tienīgtevt," zens atcērt. „Et etmu no Pulkītiem."

***

Kāds mazs zēns ganījis cūkas liela ceļa malā. Pa ceļu gājis mācītājs un uzrunājis zēnu: „Vai tu, maziņais, arī māki izskaitīt savas cūkas?" Uz to mazais lielīgi atbildējis: «Māku" un sācis skaitīt, «lielā tūka, madā tūka, lielai tūkai tivēni, madai tivēni un kuilīt".

«Dēliņ, izmeklējies sev labāku biedru, tagadējais esot skolā pats pēdējais!" —«Mamiņ, taisni tadel viņš man ir vismīļākais, jo ja viņš nebūtu pēdējais, tad es tas būtu!"

***

Kada žīdu skolnieka atbilde. Skolotājs prasa žīdam: „Nu, Icku, saki man, kā tie brāļi pārdeva Jāzepu?" Ickus atbild: «Es domāje, ka vine to par daudz lēte pārdevuse."

***

Kāda jaunkundze prasījusi mazam zēnam, vai viņam patīkot iet skolā? „Jā," atteicis mazais nerātnis, «bet man patīk arī no skolas mājās nākt, man tikai nepatīk tas laiks starp skolā iešanu un mājās nākšanu".

Inspektors pārklaušinājis bērnus dabas mācībās. Starp citu viņš jautājis: „Cik liels būs ēzelis?" Kāds skolēns atbildējis: «Ēzelis nebūs lielāks par mani!" Uz inspektora jautājumu, kādēļ viņš tā domājot, skolēns atbildējis: «Skolotājs arvien saka, ka es esot tas lielākais ēzelis pasaulē!"

***

«Juri, cik bus, ja tu savas desmit kapeikas pieliksi pie manām divdesmit?" «Divdesmit". «Kā tad tā?" «Man, skolotajā kungs, nav nevienas kapeikas kabata".

***

Tēvs gājis ar dēlu baznīcā. Bet tēvs brīnum baidījies, ka dēls neieskatās kādā meitā un neapprecas. Tāpēc piekodinājis dēlam uz kreiso pusi (kur sēd sievietes) neskatīties, jo tur sēdot tikai velni. Pec beigtiem dievvārdiem, no baznīcas lauka nākot, dels teicis: „Vai, tēt, kā man tas viens velniņš patika!"

Divu draugu saruna: „Es nevaru un nevaru atrast piemērotu meitu, kas man būtu cienīga sieva, visām viņām trūkst prāta!" „Nav nekāds brīnums! Sievu, kurai būtu prāts diviem, ir atrast tiešām neiespējama lieta!" gudri noteicis otrs draugs.

***

Kamēr māte pa ciemiem, meita par govi neliekas ne zinis. Pārnākusi māte mājās, prasījusi meitai: „Nu, meitiņ, vai tu gotiņu arī baroji, kamēr es nebiju mājās?" Meita atteikusi: „Baroju gan!" Māte prasījusi tālāk: „ko tad tu viņai labu devi ēst?" Meita atbildējusi: „Visu siltu un saltu!" Māte pasmējusies un teikusi: „Ko tad tu, meitiņ, baroji? Es jau gotiņu vakar tirgū pārdevu?" Meita nosarkusi un neteikusi ne vārda, un no tās reizes bijusi loti strādīga.

Pie kāda saimnieka meitas bieži nācis ciemoties švīpstīgs jaunskungs. Kādreiz meitas mazais brālītis teicis jaunkungam: „Vai jūs neesat liels joku mīļotājs? Mana māsa pastāvīgi stāsta, ka līdz ko jūs ieraugot, tā šai tūliņ esot jāsmejaties!"

***

Kādam jaunam puisim gribēja iestāstīt, lai viņš prec kādus 40 gadus vecu atraitni. „Nē", puisis atteica, „ja varētu pie laimīgas dzīvošanas laulībā nodzīvot 40 gadus, tad jau labāk precēšu divas meitas, un ar katru 20 gadus kopā dzīvošu!"

***

Māte: „Ak, meitiņ, kamdēļ tu vienādi uz puišiem skaties un par precēšanos vien runā? Diezgan grūti, kad apprecas. Gan labi ir, ka ir apprecējies, bet vēl labāk, ka ne". Meitiņa: „Nu, mamiņ, tad es darīšu labi, kas grib, lai dara vēl labāk".

Reiz vienam puisim bijis daudz brūšu. Viņš katrai brūtei iedevis pa rūtainam zīdainim un visām licis, lai svētdien brauc viņam pretim pie mācītāja pātaros. Vēl katrai cieši piekodinājis, lai braucot sien rūtaino zīdaini ap galvu. Svētdienas rītā sabraukušas arī visas pie mācītāja. Bet brūtgāns nebraucis pretī. Viņas sākušas sarunāties gaidīdamas, kur visām tādi vienādi zīdaiņi gadījušies? Cita citai stāstījušas, ka viņām brūtgāns uzdāvinājis. Tāpat viena otrai prasījušas, ko gaidot? Visas brūtgānu gaidot, bet nevienai nebraucot. Jau visām radušās aizdomas, vai tikai viņas visas negaidot vienu un to pašu brūtgānu? Visas teikušas vienu un to pašu. Nu visas brūtes sākušas strīdēties un beidzot plūkties.

Mātei bijusi viena pati meita, un šī bijusi dikti lielīga. Meita tā lielījusies: „Es gan nevaru tā gulēt. Ja man tik zirnītis būs apakš gultas maisa, tad jau es jūtu gulēdama, ka man sānus spiež. Man ir tik jautrs miegs." Mājā dzīvojis puisis, un šis dzirdējis, kā meita lielās. Nu puisis noskatījies tādu reizi, ka meitas nav istabā, un pabāzis šai apakš maisa drēbju kuļamo bungu. Meita nogulējusi visu nakti un nemaz nejutusi, ka bungā apakš maisa. Rīta puisis vilcis bungu no maisa apakšas āra un radījis visiem. No tās reizes vairs meita nekad nelielījusies.