Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
1
114

Vakardienas Asorti ar tekstu šodienai (07.01.2020)

Esi sveiks/ka trešdienā. Ienāc te spokos, paskaties, varbūt ko sev noderīgu atrodi. Jauku visiem šo dieniņu.

**********

Sievietes ir tik godkārīgas, ka nekad nespēj apmierināties ar vienu vīrieti. Man ir gadījies dzirdēt, ka pat pašas pieticīgākās ar prieku piekrīt, lai tām piederētu trīs: viens godam, otrs bagātībai un trešais baudai. Pie kam, katrs no trim domā, ka viņš tiek mīlēts vairāk par pārējiem. Patiesībā pirmie divi kalpo trešajam.

(Navarras Margar.)

@@@@@@ @@@@@@

Scaronodienas tāma  Senās... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
Attēls no: piximus.net
1.

Šodienas tāma - Senās nakdotes.   

Kādam kungam bijis sunītis vārdā Bobītis. Kungs vienmēr teicis: „Ir gan man tā Bobīt' gudr'! vis man vin zin, tikai runāt nemāk." Kādu dienu sulainis to izdzirdīs un teicis: „Jā, lielskungs, es zinu tādu vīru, kas var suņus iemācīt runāt." Kungs bijis loti priecīgs un prasījis: „Bet ēkš cik ilg' laik' viņš to Bobīt ēmācīs runāt?" „Nu, kādus pāra mēnešus Bobītim vajadzēs mācīties. Maksa 200 rubļu par mēnesi." Kungs bijis ar mieru. Viņš iedevis sulainim 400 rubļu un pavēlējis vest Bobīti pie skolotāja. Sulainis paņēmis Bobīti un aizgājis. Aizgājis labi tālu no muižas, viņš nositis Bobīti, apracis zemē un nācis atpakaļ. Muižā paziņojis kungam, ka aizvedis Bobīti mācībā. Pēc diviem mēnešiem braucis ar karieti Bobītim pakal. Atgriezies atpakaļ, stāstījis kungam, ka Bobītis runājot tīri labi, bet būšot vēl viens mēnesis jāmācās. Kungs iemaksājis vēl 200 rubļu. Pēc viena mēneša sulainis braucis atkal Bobītim pakal. Atgriezies muižā tīri nošļucis un stāstījis, ka Bobītis esot pavisam labi runājis un ceļā devis tik saprātīgas atbildes un jautājumus, ka brīnums, bet kad viņš piepēži ieprasījies, vai lielskungs vēl ar kēķšu knakstoties,, tad viņam uznākušas dusmas, un viņš Bobīti nositis. Viņš nu gan esot vainīgs, bet lai lielskungs par viņu apžēlojoties. Lielskungs to uzslavējis, iedevis vēl 50 rubļu un teicis: „Tas lab', ka tu to drank' ir nositis! Ja nu šito cienmāt dabūt zināt, kas tad būt? Tad drank sun' varēt vis muiž sajaukt!"

Beļavas muižā dzīvojis... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
2.

Beļavas muižā dzīvojis klaušu laikos kāds ļoti stiprs cilvēks Andris Blūmentāls, kas centies aizstāvēt nespēcīgākos un bailīgākos biedrus no nejaukā Bukalta nagiem. Reiz braucis kāds strādnieks ar mēslu vezumu uz lauku. Mēsli drusku no vezuma nokrituši. Bukalts tūlīt kalpiem jautājis, kas mēslus uz ceļa nosviedis? Stiprais Andris atbildējis: „Es tos tur nometu!" Tā Bukalts tūlīt Andrim klāt. Andris Bukaltu brīdinājis, lai tas nemēģina ķerties viņam klāt. Bukalts tūlīt saucis pēc sulaiņiem un puišiem. Tur saskrējuši gan kropli, gan tizli. Andris teicis, lai klibie sargājas, ka tiem otru kāju neizlauž no pakaļas. Te Bukalts pats ķēries Andrim apkaklē. Kad Andris kampis Bukaltam pie apkakles, tad klājis ar visu sparu, un Bukalts iemests dumbrājā dīķī, kur bijis daudz varžu. No tā laika neviens nav uzdrošinājies Andrim ķerties klāt. Bet Bukalts tam devis zemi, lai taisa māju un iet no muižas ārā.

***

Silmuižas lielskungs ierīkojis mežā, ceļa malā, sev sēdekli no velēnām tā, ka no ceļa nevarējuši viņu redzēt, un tur sēdējis. Kad gājusi kāda jauna sieviete garām, tad viņš, ar tam nolūkam pagatavotu ķeksi, vilcis to klāt. Par to arī viņu iesaukuši par Ķeksi. Vel tagad ļaudis zina vietu, kur Ķeksis sēdējis.

Reiz dzīvojis vecs saimnieks... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
3.

Reiz dzīvojis vecs saimnieks. Viņam māja bijusi galīgi nopuvuši. Domājis jaunu uzcelt, bet koku nav. Gudro, kur ņemt. Redz, tajos laikos, kad vajadzēja ko jaunu saimniekam būvēt, tad kokus deva kungs. Šis nu domā, kā būtu labāk. Paņem savu zostiņu līdz, ko pacienāt cienīgtēvu un cienīgmāti. Kungs pieņem šo. Šis izstāsta, ka šim vajagot koku, ko jaunu istabu celt, vecā galīgi sapuvusi. Tad tas atminas, ka šim zoss ir līdzi, dod to cienīgtēvam. Bet cienīgtēvs paskatās uz šo un saka: „Bet mēs taču esam pieci un kā tad ar vienu zostiņu lai izdalāmies?" „Nekas, cienīgtēvs, ņemiet mani par dalītāju, es zinu kā to darīt" „Nāc un rādi, kā to darīt." Kad zoss bija noplūkta, vecais ķērās pie dalīšanas: nogriež galvu ar visu kaklu un dod to pašam kungam: „Jums kā visu cienīgo kungu galvām tā gudrība un visas varas būšana par to mazo lopiņu." Tad viņš nogriež vienu un otru spārnu, dod cienīgai ar pašas meitu, teikdams: „Tas jums ar daiļo meitiņu lai jūsu dvēselītes spēj laisties pa debesu debešiem." Tad viņš nogriež abas kājas un dod abiem kunga dēliem: „Tas cienīgā dēliem, lai jūs variet būt labi čakli un veikli. Bet šis viss atlikums lai paliek man pašam par to dalīšanu." Kungs ar savu cienīgo pabrīnās vien par tādu dalījumu, un no priekiem tam dod kokus, cik tik vajadzīgs. Šis arī vairs nav muļķis un uzcēlis sev māju kā kunga pili lielu, pāris skursteņu, lieliem logiem un platām durvīm. Citi kaimiņi to redz un prasa, kur šis tādu varējis uzcelt, ka nav bijis ne plika graša pie dvēseles. Šis visu izstāsta. Šie redz, ka tas viss par vienu zosi dabūts. Vienam večukam ienāk prātā: „Pag' man ir sešas zosis, ja es aiznesīšu tās, tad viņš man arī dos". Viņš aiznes visas zosis kungam un lūdz to, lai dodot šim kokus, ko jaunu kūti uzcelt. „Labi, labi, bet, mīļo saimniek, kā lai nu varam, tev sešas zosis un mēs esam pieci?" 84 Saimnieks, nabags, nezin ko darīt. Kungs atminas, ka pie viņa bijis saimnieks, kas tik savādi bija dalījis un tik labi visiem iznācis. Lai pasaucot to šurp. Šis atnāk un tam uzdod izdalīt tās sešas zosis šiem pieciem līdzīgās dalās. Šis padomā un, ilgi neprātodams, saka: „Nu, kad tā, tad tā. Šo darām šā! Ņemsim pa trim: Jūs, kungs, ar cienīgmāti un viena zostiņa trīs, jūs abi dēli un atkal viena zostiņa trīs, bet šī zostiņa un abas jaunkundzītes atkal trīs. Tikai nu vēl šīs divas zosis! Darīsim tā: es un viņas abas atkal trīs. Tā, nu ir visiem līdzīgi izdalīts." Visi acis vien ieplēta. Par tādu joku kungs nedeva vis lūdzējam kokus, bet gan šim par labo dalīšanu. Tā šis atkal uzcēla jaunu kūti, bet otrs palika tukšā.

Muižas kalpi nokāvuscaroni... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
4.

Muižas kalpi nokāvuši kunga cūku. Sagriezuši to gabalos; viņi vienu gabalu gaJas nozaguši. Pienācis kungs un teicis: „Es domāju, ka cūkai Četri šķiņķi?" ~.Tas, kungs, tā, kā izgriež, dažreiz iznāk četri šķiņķi, dažreiz trīs, dažreiz divi," kalpi atbildējuši. „Ak tā, tā," kungs noteicis un aizgājis.

***

Muižas kungs dod saviem 24 kalpiem lasīt gada kontraktu. Kalpi, apskatījuši to, saka kungam: „Esat gan jūs loti gudri. lt „Kā es nebūtu gudrs, ka mani katru dienu skolo 24 skolotāji," atbild muižas kungs.

***

Kāda vāciete gribējusi nopirkt veprēnu. Pārdevējs viņai devis cūciņu, bet vāciete, nezinādama vārdu „vepris", teikusi: „Es negrib vis tād cūk, kā es pat cūk, bet es grib tād cūk, kād ir man vīr!"

 

Dzīvojuscaroni divi draugi... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
5.

Dzīvojuši divi draugi medinieki. Abi bijuši varen lielīgi. Citi par viņu lielību smējušies. Draugi nolēmuši tā: ja viens sāks lielīties, otrs pieraus lielībniekam pie svārku stūra, lai zina, ka nu jau par daudz. Reiz pēc medībām sākuši atkal stāstīt piedzīvojumus. Viens lielībnieks stāstījis: „Es reiz nošāvu lapsu ar aršīnas garu asti..." Te otrs tam pierāvis pie svārku stūra. Stāstītājs turpinājis: „Tīri trīs jau nu nebija, bet divas gan bija." Draugs tam pierāvis atkal pie svārku stūra. „Lai nu divas nebija, bet aršīnu gan bija. Bet kur tad kupla!" Draugs to pierāvis atkal. Nu šis kliedzis: „Ko tu domā, lai es saku, ka lapsai astes pavisam nebija?"

***

Reiz vīrs no rīta aiziet medībās. Izstaigājas, bet neko nenošauj. Bijis slikts šāvējs, nevarējis trāpīt. Pārnācis mājās, sieva prasa: „Nu, kā tad, vai ta nošāvi arī ko?" „Ko nu nošaus!" vīrs atbild, „šaut jau šāvu, bet tie šāvieni par lieliem. Kuram putnam šauj, tas zemē nenonāk, jo izput turpat gaisā, ka ne sēnalas nepaliek!

Seski kā zināms ir mazi un... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
6.

Seski, kā zināms, ir mazi un loti manīgi kustoņi. Nav viegli viņus uzmeklēt, bet vēl grūtāki ir tos noķert Arī noķertos seskus vajaga ļoti rūpīgi nodīrāt, lai nesabojātu plāno un dārgo ādiņu. 88 Malēnieši turpretī zina noslēpumu, kā daudz vieglāki tikt pie sesku ādām. Stipri aukstās ziemas dienās viņi staigā ar ūdens krūzi rokā pa mežu un meklē seskus. Kad nu pamana kādu sesku, tad pieiet tam gluži klusām klāt un sāk pamazām liet ūdeni uz astes. Pēc kāda laiciņa, kad aste jau piesaluši, uzkliedz labi stipri: „Cvi!" Sesks nu sabīstas un aizskrien, bet piesaluša ada paliek uz vietas.. Vai ari mums ta nevajadzētu seskus ķert?

***

Kāds mednieks stāsta par savu brīnišķo putnu suni. Reiz mežā medījot, suns ar savu izturēšanos liek manīt, ka tuvumā putns. Mednieki skatās, vēro, bet nekur nekā nevar ieraudzīt Kad suns novēro, ka mednieki putnu nejaus, viņš sāk kasīt sniegu, līdz beidzot no dzija sniega izrok pīpes galviņu, uz kuras uzzīmēts putns! .

Reiz kāds malēnietis... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
7.

Reiz kāds malēnietis sataisījies uz „jakti", uzsviedis plinti plecos un gājis pār lauku. Drīz vien viņš pamanījis zaķi un krāvis tam tūlīt virsū. Beigto zaķi viņš iebāzis maisā un nesis mājās. Bet, ko tu, ačka! Izrādījies, ka viņš nošāvis kaimiņa sivēnu. Malēnietis nu nobijies stāstījis sievai: „Koa blīzu virsū, noblējās vien! Boāžu moisā blēj! Našu mājā blej! Krotu louka, skotos: ka tav valns, Andžas tuvans!"

***

Malēnietis braucis uz Rīgu pārdot caunas ādas. Braucot tas gudrojis, kā piemānīt Rīgas kungus. Viņš salicis caunas ādas vienu pie otras tā, ka izskatījusies tikai viena āda. Adas pārdevis, malēnietis lielījies: „Redz, ka iesmērēju divas par vienu!"

Mežsargs grib apķīlāt sēņu... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
8.

Mežsargs grib apķīlāt sēņu māmiņas, kas bez atļaujas mežā sēņo. Māmiņas it lepni atbild: „Augsti cienītais kungs, tev plinte plecos, un tu gribi ar sēnēm krāmēties, āre kokā mednis!"

***

Kāds igauņu gala vīrs sadomājis zaķus šaut. Bet dēli teikuši, ka neesot biszāļu. Tēvs lādējis kramenīcu ar skrotīm vien, jo „melnās smiltis dārgas". Izgājis laukā un laidis savu kramenīcu vaļā. Dēli prasot, kur tad zaķis, šie neredzot. Tēvs atbildējis: „Gan skrotis meklēs", un sūtījis dēlus, lai ejot un no paegļiem nesot zaķi mājās.

***

Kāds kurzemnieks atbraucis no leišiem un stāstījis mājniekiem: „Tur ir gan lieli meži ar daudz zvēriem. Ar vienu otru lāci izcīnījos. Kādās medībās laukā nakts uznāca. Es piepēži sev priekšā ieraudzīju kādu zvēru. Nostāvēju labu laiciņu drebēdams un tad, paskatījies tuvāk, ieraudzīju briesmīgo zvēru beigtu vārnu!"

Jā godājamie medniekiquot... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
9.

Jā, godājamie mednieki," Vilkacis iesāka, „man nupat ienāca prātā kāds interesants gadījums, kuram varbūt, daudzi neticētu, ja es pats šinī notikumā nebūtu ņēmis dalību. Lieta šāda: „šovasar ar Kēpuru norunājām kādu dienu iet uz pīlēm. Runāts darīts; sataisāmies un ejam. Bet ejot pār kanālu man atmetas pulvera rags un iekrīt ūdenī. Ķēpurs, labs peldētājs būdams, ne sekundes nedomādams, metas uz galvas lejup. Domāju, nu labi ir: Ķēpurs, sak' manu pulvera ragu tūliņ iznesīs, un varēsim ceļu turpināt. Bet, ko jūs domājiet, mani kungi, elpas neatvilcis es gaidu veselu minūti, ka Ķēpurs pacelsies virs ūdens, gaidu divas minūtes, piecas, desmit, bet Kēpurs pazudis, kā daždien ūdenī iekritis. Nu, ilgāk nedomādams, metos es arī lejup. Un, ieķēries siekstā, sāku skatīties un meklēt, kur palicis mans Kēpurs. Un ko jūs domājiet, jā, vai kas to ticētu, ja es pats nebūtu to savām acīm redzējis: Kēpurs, atradis manu ragu un no viņa pārber pulveri savā ragā. leraudzījis mani, tūliņ gan, blēdis, iznira virs ūdens, bet es ar viņu vairs uz pīlēm negāju, un no šīs reizes es Ķēpura vairs nepazīstu."

***

Kāds miertiesnesis dzīvojis mazā miestiņā. Reiz viņš sarīkojis lielas viesības. Miertiesnesis savus viesus gribējis pacienāt ar stirnas cepeti. Bet tā kā miestiņā stirnu nevarējis dabūt, tad tā bijusi jārauga kautkur citur. Viņš ataicinājis pie sevis kādu malu mednieku un sacījis: „Vai nevari man pagādāt stirnu, es tev labi atalgošu!" „Jā, miertiesneša kungs, bet medīt jau ir aizliegts! Un ja mani muižnieks noķer, tad draud bargs sods," atbildējis mednieks, (Tanī laikā medību 91 tiesības bijušas tikai muižniekiem.). „Nekas, tad jau es tevi tiesāšu," atbildējis miertiesnesis. Tā mednieks bijis ar mieru un aizgājis uz mežu. Tur viņš nošāvis stirnas nevien miertiesnesim, bet arī savām vajadzībām. Kad viņš aiznesis miertiesnesim stirnu, miertiesnesis tam jautājis: „Nu, vai noķēra tevi?" Dabūdams zināt, ka ne, viņš uzsitis medniekam uz pleca un, to labi apdāvinādams, teicis: „Nu, tad tu esi malacis!"

Zirgu tramvajā ienāk dāma... Autors: es tēvocis Asorti ar tekstu šodienai (08.01.2020)
Attēls no: jokesland.net.ru
10.

Zirgu tramvajā ienāk dāma lepnā kažokā. Kāds kungs piedāvājis dāmai vietu, bet šī atteikusi: „Pateicos, es jūsu iesildītajā vietiņā nesēdēšu!" Kungs atteicis: «Atvainojiet, bet jūsu dēl es savās biksēs ledu nenēsāšu."

***

Kada sieva nostājusies uz ielas pie ugunsgrēka paziņošanas signāla un gaidījusi tramvaju. „Vai jus esat pirmo reizi ar pīpi uz jumta?" jautājis kads garāmgājējs. «Neesmu vel ne reizi ar pīpi uz jumta bijusi," šī atteikusi. „To jau var redzēt, ka jus gaidāt tramvaju pie ugunsgrēka paziņošanas signāla." Nu sieva tikai apķērusies, kas par vainu!

***

Priekš astoņdesmit gadiem, kad Rīgā nebija vēl ielas apgaismotas, Rīgas rāte izdeva šādu likumu: Visiem Rīgas pilsoņiem, kas vēlu nāca mājās, vajadzēja ņemt līdzi lukturi. Bet tā kā pilsoņi bija pieraduši pie tumsas, tad viņiem bija neērti ar lukturi staigāt. Rīgas pilsoņi lukturi ņema gan līdz, bet sveci nelika iekšā. Tad Rīgas rāte izdeva jaunu likumu, ka lukturos vajaga ielikt sveci. Pilsoņi gan sveci ielika lukturos, bet dedzināt nededzināja. Beidzot Rīgas rātei vajadzēja izdot vēl vienu likumu, lai sveces būtu aizdedzinātas. Tagad Rīgas pilsoņiem vajadzēja likumu pildīt.

1
114
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [9]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
mazais muks avatars
Medaļa Admins iesakaMedaļa Admins iesakaMedaļa Recidīvists
  mazais muks 08.01.20 07:35  
11
0

Forši , punkts un amen   

norlatvija avatars
Medaļa NostradamsMedaļa RecidīvistsMedaļa Vilkaču klana biedrs
  norlatvija 08.01.20 06:30  
10
0

Foršie!

SAMSS avatars
Medaļa Zoles 3000 spelesMedaļa Ielej bračka!Medaļa Pavasara laiks
  SAMSS 08.01.20 09:38
10
0

  

Brenciss avatars
Medaļa SpoksMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Spoks
  Brenciss 08.01.20 05:19
9
0

  

197403 avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa Patīk komentārsMedaļa Zeltrocis
  197403 08.01.20 09:44
9
0

  

rasiks avatars
Medaļa Redaktors iesakaMedaļa Sieviete - dievieteMedaļa Humorists
  rasiks 08.01.20 10:59
6
0

Anekdotes labas, tikai bildes pārāk modernas   

es tēvocis avatars
Medaļa SensejsMedaļa SuperautorsMedaļa Sensāciju magnēts
  es tēvocis 08.01.20 11:28
4
0

atbildot uz rasiks komentāru " Anekdotes labas, tikai bildes pārāk mod... "

atbildot uz rasiks komentāru " Anekdotes labas, tikai bildes pārāk mod... "

Rasik, man dzimst viena iedja - taisīt veco anekdošu jokus rakstus ar vecām atbīlstošam bidēm.

rasiks avatars
Medaļa Redaktors iesakaMedaļa Sieviete - dievieteMedaļa Humorists
  rasiks 08.01.20 12:06
4
0

atbildot uz es tēvocis komentāru " atbildot uz rasiks komentāru " Anekdotes laba... "

Tas būtu ļoti labi, gaidu!

shvillis66@speles avatars
Medaļa Krustvardu superrecidivistsMedaļa Zoles recidivistsMedaļa 100 atminetas miklas
  shvillis66@speles 09.01.20 00:49
2
0